Nunu, savā komentārā, kuru Tu arī te esi apskatījusi, es vis nerunāju par kaut kādu psiholoģisko gatavību vai mistisko mātišķo apziņu, bet iemesls ir visai konkrēts - vispirms dot vaļā pa pasauli, bērnu jautājums - pēc tam. Jo manā izpratnē rūpes ir saistītas ar klātbūtni, bet pagaidām nekur un nevienam to vis negribu solīt.

(Reply to this) (Thread)

.. aha..;) un tad pienaax tava 50-taa jubileja, tu veel joprojaam klidisi pa pasauli un dosi vlajaa un klusibaa apskaudisi taas savas pazinjas, kuras arii dos valjaa un kliidis pa pasauli, tikaj jamaam buus Lieli Beerni a teu nebuus nekaa, jo tu busi visu laiku klidusi pa psauli un devusi valjaa un nejutusies gatava uznjemties ruupes.:))

p.s. tas Nau Personiigs Uzbrauciens - tas ir Globaali..:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā būs, to nezinām, bet klīst es gribu tieši šobrīd. Es esmu gribējusi bērnu un arī gribējusi par viņu rūpēties kaut kad agrāk, un gribēšu arī to vēlāk. Bet tās 50. jubilejas dēļ vien nav vērts, ja visādi citādi man tagad ir nē. (Kā uzbraucienu es to ar nemaz neuztvēru, citu domas drīkst no manējām atšķirties, tas tak interesanti:)

(Reply to this) (Parent)

No šitā man reizēm ir bail, bet nu jau vairs nekā - ja gribēja laicīgi sīčus audzināt, tad vajadzēja ap 20 to darīt, un ap 30 jau būtu samērā brīvi :)

(Reply to this) (Parent)

Bet vai tā apskaušana ir neizbēgama?

Es nezinu, kā ir, ja ir bērni, tāpēc arī neskaužu. Nu, līdzīgi kā es neskaužu, ka kaķim ir aste, kuras man nav.

Bet var jau būt, ka ap tiem 50 man gribēsies, lai tie bērni būtu. Es šobrīd to nespēju iedomāties, bet no tā man ir drusku bail.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu bet kuram ir garantija, ka jau pēc pusgada Tu bērnu negribēsi? Šī brīža sajūtas un gribēšana taču nav nekāda iekalta nolemtība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Arī tiesa.:)
Ai, un tiešām - nezinot, ko es gribēšu vai negribēšu jau nākamajā brīdī, ir pārāk naivi mēģin`ta prognozēt, ko es apskaudīšu vai nožēlošu pēc 15 gadiem un vēlāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, jo tagad Tu tikpat labi vari teorētiski pieņemt, ka 50 gados apskaudīsi tās, kam turīgs vīrs, māja un pilna garāža ar mašīnām, nu un ko, tad steidzīgi tagad meklēt tādu, lai tikai statistiskie rādītāji būtu izpildīti?:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vo, vo.:)

(Reply to this) (Parent)

kad sīkajam būs pusgads, tad tu būsi tā savaņģota, ka nepret ko negribēsi mainīt neko :)

(Reply to this) (Parent)

diemzheel taa ir neizbeegama... jo to rada Vientuliiba..;((
nu veel jau var pamaniities uz to laiku apgaadaaties ar citaada veida beernu - ar viiru - taadu pashu bezbeernainu.:)) tad buus pavisam OK un tu nejutiisies vientulja un beerni teu Patieshaam buus Lieka_Grezniiba...:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Var taču adoptēt paaugušos bērnu. Vai strādāt par aukli (manai auklītei bija jau pieaugusi meita, kad viņa sāka pie mums strādāt, un rezultātā viņas kļuva teju par mūsu radiniecēm līdz pat pāragrajam mūža galam).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

arii shitaa var.:))

(Reply to this) (Parent)

Tpu, tpu, tpu - bet vientulības sajūta man nav pazīstama. Gan tāpēc, ka man ir vajadzīga daudz lielāka vienatnes porcija nekā 90 % man zināmo cilvēku, gan arī tāpēc, ka ap mani vienmēr ir bijis patiešām daudz cilvēku, kurus es mīlu un kuri mani mīl. Ja pieņemu, ka šajās divās lietās nekas būtiski nemainīsies, skaudībai nebūs pamata.:)

(Reply to this) (Parent)