| |
[15. Sep 2008|01:35] |
|
Man šķiet, ka man varbūt ir sācis augt gudrības zobs. Tas man atgādina, ka pagājušonakt pirmoreiz mūžā sapnī redzēju zombijus. |
|
|
| |
[9. Sep 2008|23:00] |
| [ | Mūzika |
| | The last man had no number and didn't say a word | ] |
Klau, bet kāpēc (konceptuāli & neoficiāli) PSRS bija tik puritāniska? |
|
|
| |
[3. Sep 2008|13:58] |
| [ | Mūzika |
| | Always look on the bright side of life | ] |
Pilnīgi aizmirsu jums izstāstīt par vislieliskāko teoriju par pubertāti (un cilvēka dzīvi vispār!), ko jebkad esmu dzirdējusi.
Īsumā: katrs grūtniecības mēnesis atbilst desmit gadiem no gaidāmā bērna dzīves; pubertātes laikā pusaudži ir tik neciešami, jo šie gadi atbilst laikam, kad māte uzzinājusi par grūtniecību (attiecīgi arī daudz stresojusi). Grūtniecības laikā tieši tādēļ nedrīkstot uztraukties (es gan domāju, ka pēdējos mēnešos jau vairs nav vērts pārcensties — sliktākajā gadījumā bērns būs histērisks pensionārs).
(Viss tas tika izklāstīts pilnīgi nopietni un ar nepārprotamu mātišķu misijas apziņu. "Meitenēm".) |
|
|
| |
[26. Aug 2008|02:30] |
|
Dīvaini: iedomājos palūkot autoru grāmatai, kas man patika, kad es biju pavisam sīka, un sev par pārsteigumu atklāju, ka autore ir neviena cita kā Knuta Hamsuna sieva. Nevar noliegt, ka šie abi raksta mazliet... atšķirīgi, ja ņem vērā, ka Hamsuna kundzes garadarbs, cik nu atminos, bija pastorāls apcerējums par (iespējams, viņas pašas) saulaino bērnību. |
|
|
| |
[31. Jul 2008|16:24] |
|
Starp citu, ja es būtu bezdvēseles kapitāliste un nodarbotos ar divu ādu plēšanu no ārzemniekiem par taksi, viskiju u.tml., es savu praksi legalizētu — ar mikroskopiskiem burtiem pierakstītu, ka par apkalpošanu svešvalodās jāpiemaksā 100, 200 vai 300% (atkarībā no valodas — ar to saprotot dzēruma pakāpi). |
|
|
| |
[30. Jul 2008|18:22] |
Runājot par teorētiski iespējamām, bet praktiski neiespējamām lietām, es vēlētos trīs — lidot kosmosā, ieraudzīt milzu kalmāru viņa dabiskajā vidē un iepazīties ar Vostoka ezera ekosistēmu.
Nu, protams, man nebūtu grūti izdomāt vēl virkni citu, bet par šīm man ellīgi kremt, ja var spriest pēc tā, cik bieži gadās par to iedomāties. |
|
|
| Izrādās |
[14. Jul 2008|14:27] |
|
Ir gēns, kas nosaka (protams, tas nav atkarīgs no gēniem vien), ka cilvēkiem dominējošā ir labā roka, taču otrs nosaka nevis pretējo, bet gan nejaušu dominējošās rokas "izvēli". |
|
|
| |
[27. Jun 2008|13:37] |
The Third War had been a terrible tragedy in that it had killed off enormous quantities of everything except people.
Šeklijs, protams. |
|
|
| |
[9. Jun 2008|19:42] |
|
Tradicionālās enciklopēdijas, patiesību sakot, var arī noderēt — tiesa, ne tad, kad nepieciešams vairāk informācijas, bet gan tad, kad nepieciešams mazāk. Citiem vārdiem sakot, pārskatiem jomā, par kuru tu neko nezini — vai par kuru zini pārāk daudz. |
|
|
| Orvela laukums |
[8. Jun 2008|03:03] |
 |
|
|
| |
[7. Jun 2008|22:26] |
(Vai tiešām man jāierauga kaut kas šitāds katru reizi, kad paņemu rokās "Dienu"?)
Es nebrīnos, ka "ārsti izbrīnā groza galvu", ja piedzimis bērns, kas attīstījies "nevis mammas dzemdē, bet gan olšūnā". Es saprotu, ka nevar gribēt, lai visi žurnālisti pārzina bioloģiju pamatskolas līmenī vai saprot angļu valodu pietiekami, lai spētu iztulkot elementāru ziņu, bet "olšūnā"! Nu ir taču savas robežas. |
|
|
| Nebeidz patikt |
[7. Jun 2008|15:58] |
Yesterday upon the stair
I met a man who wasn’t there
He wasn’t there again today
Oh how I wish he’d go away.
As I was sitting in my chair,
I knew the bottom wasn't there,
Nor legs nor back, but I just sat,
Ignoring little things like that.
(It kā dažās versijās atributēti Hughes Mearns, bet ej nu sazini.) |
|
|
| |
[28. Maijs 2008|22:32] |
Mjā. Šis raksts Matulim padevies negaidīti... nepārdomāts. (Protams, ja viņš būtu drusku runājis par virsrakstā piesaukto tēmu, varbūt būtu labāk – bet arī drusku dīvaini, ja tiek pretstatītas divas sievietes rakstnieces un divi vīrieši rakstnieki, turklāt atzīts, ka vēl viena sieviete atbilst vīrišķajam, bet vīrieši – sievišķajam tipam.)
Vispirms jau nodalījums starp sievišķīgo/erotisko un vīrišķīgo/pornogrāfisko pieeju seksuāliem tematiem – diezgan stereotipisks priekšstats un pamatīgas asociācijas ar self-fulfilling prophecy. Ja arī vīrieši pornogrāfiju izmanto vairāk, šķiet krietni ticamāk, ka tas varētu būt saistīts ar libido, nevis dzimumu. Tad vēl – "Mani vairāk interesēja nošķīrums starp to, kā valodu lieto rakstnieces sievietes un kā – rakstnieki vīrieši, turklāt nevis kā bioloģiska dzimuma pārstāvji, bet kā sociālo dzimtes lomu paudēji." Ja veido nošķīrumu nevis starp bioloģiskajiem dzimumiem, bet starp sociālajiem, tad šajā konkrētajā gadījumā mēs nonākam pie absolūtas tautoloģijas – jo kā sociālo dzimtes lomu paudēji vīrieši pēc autora uzstādījuma ir tie, kam ir pornogrāfija, bet sievietes tās, kam ir erotika.
Tālāk – latviešu leksikā varbūt apzīmējumu seksuāliem objektiem un fenomeniem arī nedaudz trūkst, bet ne tādā ziņā, kā minēts rakstā. Kā piemērs tiek minēts vārds "pimpis", lai arī tam jau nu tiešām netrūkst pilnīgi pieņemamu ekvivalentu. (Atliek arī tikai nobrīnīties, kāpēc M. to, ka lamuvārdi mākslinieciskā tekstā ir iedarbīgi, uzskata par problēmu – un to, ka ne visiem tekstiem šāda iedarbība ir nepieciešama, arī.)
Vēl – man kā sievietei (kas par to ir gana runājusi ar citām sievietēm) apgalvojumu, ka sievietes dzimumakta apzīmēšanai lieto kaut ko tik jēlu kā "mīlēties", nākas nosaukt ne mazāk kā par vienkārši absurdu. Nē, nu es jau neko nesaku, dažas noteikti arī lieto (un vēl citas nezina, ka no tā rodas bērni, citas par to nerunā vispār u.tml.), bet šāds vispārinājums – ņemot vērā "uz tā" uzbūvēto teoriju – neatstāj sevišķi labu iespaidu.
Un visbeidzot – visai pārsteidzīgs liekas pats priekšstats, ka ir iespējams "apgūt" nepiedienīgus vārdus un tādējādi (implicīti) atbrīvoties no ar seksualitāti saistītā tabu.
Upd. Bet visneizprotamākais man laikam šķiet uzstādījums, ka autores sievietes šādus vārdus savos darbos nelieto (acīmredzot) tāpēc, ka nevar. Pat netiek pieļauta doma, ka viņas būtu varējušas nejust māksliniecisku nepieciešamību pēc attiecīgās leksikas; un tieši tāpat netiek apcerēts jautājums, ko tas galu galā ir devis tajos darbos, kur tā tiek izmantota. |
|
|
| |
[26. Maijs 2008|13:51] |
|
Pārsteidzoši, cik sirsnīgas attiecības daudziem ārstiem ir ar, khmm, "dziedniecību". Gandrīz vienmēr tieku pamudināta dzert kaut kādus "dabīgus" preparātus/tējas/uztura bagātinātājus bez konkrētas iedarbības. Es apzinos, ka par šādiem ieteikumiem droši vien tiek tā vai citādi atlīdzināts, turklāt tie iedarbojas nomierinoši uz pacientiem, kam nekas nekaiš, taču man grūti uztvert nopietni ārstu, kurš man nupat ieteicis līdzekli, kam labākajā gadījumā nav iedarbības. |
|
|
| |
[24. Maijs 2008|17:25] |
Lai arī līdz šim Anatols Franss manas cerības nav attaisnojis, antikvariātā iegādājos grāmatu ar burvīgu nosaukumu – "Dieviem slāpst" (Rīga, 1927). Pirmā sērijā "A. Gulbja romānu biblioteka" – ar saukli "Vislētākās grāmatas!" (divas grāmatas mēnesī un vēl divas "Stāstu bibliotekā", starp citu).
Bet ne par to runa. Grāmatas beigās Gulbis izklāsta grāmatu sērijas un acīmredzot arī visas izdevniecības koncepciju – pat zināmā mērā manifestu, ja gribat. Fragments:
"Nav mans nolūks saistīt publikas uzmanību ar lētiem veikaliskiem paņēmieniem, apsolot grāmatas dot par velti un tamlīdzīgi, kur rakstniekam maksājams honorars, drukātājiem par darbu, fabrikām par papīru u. t. t., bet gan sekot Vakareiropas lieliem izdevējiem, kuŗi līdztekus klasiķiem laiž tautā lētos izdevumus un dara tos visiem pieejamus. Mūsu dzīve iestājies sastrēgums, lūzums. Tam par iemeslu kaŗa sekas. Mums jāmeklē pēc vispārcilvēciskām vērtībām un jāiet dziļumā. To mēs rodam literatūrā un mākslā. Pornografija savu laiku pārdzīvojusi, tāpat lubu literatura. Ja mūsu opera un teatri par 1 latu pastāvīgi ir izpārdoti – tā ir zīme, ka tauta neatsakās sekot nopietnās mākslas aicinājumiem, bet prasīt prasa, lai par pieejamu samaksu dotu iespēju uzņemt un baudīt nopietnu mākslu. Tagad vārds grāmatai. To atzīst ari mūsu rakstnieki, kuŗiem drukātais vārds viņu sirdslieta, un neatsakās nākt šaī darbā izdevējiem talkā. Grāmatu vilnis pārņēmis Franciju, visu Eiropu, tam jānāk ari pār Latviju!"
Vispār patīkami (un negaidīti) redzēt izdevniecību ar koncepciju. Žēl, ka pirms 80 gadiem. |
|
|
| |
[21. Maijs 2008|13:17] |
|
Mani piemeklēja atklāsme. Celibāts patiesībā ir fantastiska sistēma – tie, kas ir pārmēru reliģiski, tiek izslēgti no ģenētiskā mantojuma nodošanas. To gandrīz varētu uzskatīt par self-enforced evolūciju. |
|
|
| Ko es nezināju par Bodlēru |
[20. Maijs 2008|22:06] |
1866. gadā – gadu pirms nāves – viņam bija smags kreisās smadzeņu puslodes insults, kā rezultātā vienīgais saprotamais vārdu savienojums, ko viņš spējis izrunāt, bijis Cré nom!, saīsinājums no Sacré nom de Dieu! (kaut kas lietojuma ziņā ekvivalents "Sasodīts!" vai "Velns parāvis!"). Tas, jāpiezīmē, nav nekas sevišķi neparasts – daudzi pacienti, kas kreisās smadzeņu puslodes bojājumu rezultātā zaudē runas spējas, nez kāpēc saglabā spēju lamāties (ir teorija, ka nemainīgi teksti – lamuvārdi, lūgšanas u.tml. – saistīti ar labo smadzeņu puslodi, savukārt gramatiskā valoda ar kreiso).
Starp citu, tas neko daudz nav gājis pie sirds mūķenēm, kuru aprūpē Bodlērs atradies pēc insulta.
(Via New Scientist.) |
|
|
| |
[5. Maijs 2008|01:44] |
|
Periodiski Vikipēdijā atgriežos lasīt vienus un tos pašus rakstus – pavisam nejauši. Laikam šarms tamā, ka katrreiz rakstīts kas cits. |
|
|
