Jā, tiešām var nokaitināt, ja esi aizgājis ar totāli iekaisušu urīnpūsli, ka aš acis no sāpēm nevar pavērt un raudāt vislaik gribas, bet doktorša iesaka padzert kkādu štrunta tēju. A tev, cilvēks, darbā jāiet, nevis jāguļ siltā vannā un jāfiltrē galoniem pelavu ūdens. Tikai tāpēc, ka kāda tējas ražotāju kompānija konkrēto doktoršu ir nopirkusi ar visiem pampariem.

cik saprotu, tad dakteriem māca reizumis parakstīt placebo.
jo jau pati komunikācija ar dakteri uz pacientu iedarbojas labvēlīgi.
protams, ja tikai to, tas laikam drusku par traku...

(Reply to this) (Thread)

taisnība, cik man zināms, liela daļa tās pašas homeopātijas iedarbības it kā balstās tajā, ka homeopātiem vienkārši ir vairāk laika, ko veltīt saviem pacientiem

(Reply to this) (Parent)

manuprāt, tas ir atkarīgs no situācijas, un saprāta robežās cilvēkiem drīkst izrakstīt nekaitīgas zāles. placebo efekts, cik var spriest, darbojas, un īstajām zālēm mēdz būt blakusefekti, kas atsvērtu to pozitīvo iedarbību

tas man atgādina, kā dažviet darbojas akupunktūras klīnikas, uz kurām nosūta cilvēkus, kam nevajag īstu palīdzību, lai viņi lieki nenoslogo sistēmu. no vienas puses tā ir cilvēku mānīšana, un principā nav attaisnojama, bet no otras gribas skatīties uz sekām, un teikt, ka tā visiem beigās ir labāk. protams, tikai tik ilgi, kamēr tas ir labdabīgs šarlatānisms, un tējiņas, holistisko medicīnu vai vienalga ko atvēl tikai cilvēkiem, kam patiesībā nevajag "meinstrīma" medicīnu. piemēram, kamēr homeopāti necenšas ārstēt malāriju un neuzbrūk īstajai medicīnai, to varbūt var tolerēt

(Reply to this) (Thread)

tomēr, ja godīgi, man vienmēr ir dusmas, ja man aptiekā piedāvā, teiksim, homeopātisku līdzekli pret iesnām, kurš turklāt vēl ir krietni dārgāks par pārējajiem. nē, labi, placebo efekts it kā paliek iedarbībāks, ja tu esi vairāk samaksājis un attiecīgi domā, ka tās ir labākas zāles, bet manā gadījumā tās tikai būtu dārgākas zāles, kas varbūt pat nedarbotos nemaz, ja tā izrādītos "klasiskā" homeopātija

(Reply to this) (Parent)

Man, protams, vispār nepatīk, ka čakarē cilvēkus, bet tas tā - rakstura īpatnība.

Es spēju iedomāties (un arī tad ar atrunām) divus gadījumus, kuros būtu normāli dot pacientam zāles, apzināti sniedzot nepatiesu informāciju par tās iedarbību. Nē, patiesībā tikai vienu - ja traucējumi ir psihosomātiski. (Otrs, kas ienāca prātā, bija nāvējošas slimības - bet tad cilvēkam, manuprāt, ir tiesības zināt patiesību.)

Toties ir vesela kaudze iemeslu, kādēļ homeopātija u.tml., man šķiet diezgan derdzīga. Pirmkārt, ja cilvēkam jau tā nav sevišķi dižu spriešanas spēju, ārsts nedrīkstētu viņam vēl vairāk sajaukt galvu, liekot manīt, ka tējiņas un zālītes palīdzēs. Otrkārt, tas rada iespaidu, ka homeopātija u.tml. pieejas VISPĀR var palīdzēt (attiecīgi cilvēks, piemēram, var izlemt, ka no operācijas bail, tāpēc labāk paārstēsies ar asinszāli un ūdens procedūrām - ļoti tipiski vecākiem cilvēkiem, starp citu). Treškārt, ja tējiņas un tabletītes tiek ieteiktas, tiek atbalstīta visa attiecīgā nozare. Ceturtkārt, visiem šiem līdzekļiem kaut kāda iedarbība parasti tomēr ir - taču, cik man zināms, nav prasības tos pārbaudīt tikpat rūpīgi kā medikamentus; līdz ar to ir iespējama mijiedarbība ar citām zālēm/citām tējiņām utt. Un vēl, protams, visādi sīkumi - vai ārsts drīkstētu melot pacientam, šo pseidozāļu izmaksas u.tml.

Protams, ja runa ir par mani pie ārsta, man atliek tikai cerēt, ka attiecīgajam bezprincipu medicīnas profesionālim vienkārši ir "materiāla motivācija" izvēlēties attiecīgo līdzekli vai arī es izskatos pēc hipohondriķes (palaikam noteikti arī esmu - bet tad es to arī vēlētos zināt). Mani daudz vairāk satrauc iespēja, ka attiecīgajam profesionālim varētu šķist, ka tējiņa tiešām palīdzēs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es jau domāju līdzīgi, tikai gribas paskatīties uz visiem aspektiem

katrā gadījumā, man, teiksim, arī ļoti nepatīk, ka pirms "medicīna" reizēm ir jāpievieno tādi īpašvārdi kā "zinātniskā" vai "konvencionālā", lai to nejauktu ar konkurenci. tas pats ar ārstiem: piemēram, Latvijā ir jābūt augstākajai medicīniskajai izglītībai, lai varētu būt sertificēts akupunktūras speciālists, tāpēc tu nevari uzreiz pateikt, vai cilvēks, ko sauc par ārstu, tiešām nodarbojas ar medicīnu, vai ar šarlatānismu. man liekas, ka tas vienkārši grauj pamatus tam racionālismam, uz kā balstās mūsdienu medicīnas sasniegumi, ja zināmām praksēm nosaka zemākus standartus attiecībā uz pierādījumiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

īpašības vārdi, ups

(Reply to this) (Parent)

Mjā. Līdz šim biju domājusi, ka nodarbošanās ar akupunktūru varētu būt lielisks iemesls atņemt licenci... Oh well.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es ļoti pavirši to esmu skatījies, bet akupunktūra un homeopātija tiek uzskatītas pēc papildspecialitātēm, un to sertificēšanu ārstniecības likuma ietvaros regulē Veselības ministrijas nolikumi, un tās ir pieminētas oficiālajā sarakstā. par laimi, tas ir viss, kas tur ir, taču netradicionālā medicīna parādās likumā par auto apdrošināšanu, un tur ir noteikts, ka ir jāatmaksā izdevumi par tādām lietām kā magnētu terapija

(Reply to this) (Parent) (Thread)

interesanti, ko tur var darīt

(Reply to this) (Parent)