Man, protams, vispār nepatīk, ka čakarē cilvēkus, bet tas tā - rakstura īpatnība.

Es spēju iedomāties (un arī tad ar atrunām) divus gadījumus, kuros būtu normāli dot pacientam zāles, apzināti sniedzot nepatiesu informāciju par tās iedarbību. Nē, patiesībā tikai vienu - ja traucējumi ir psihosomātiski. (Otrs, kas ienāca prātā, bija nāvējošas slimības - bet tad cilvēkam, manuprāt, ir tiesības zināt patiesību.)

Toties ir vesela kaudze iemeslu, kādēļ homeopātija u.tml., man šķiet diezgan derdzīga. Pirmkārt, ja cilvēkam jau tā nav sevišķi dižu spriešanas spēju, ārsts nedrīkstētu viņam vēl vairāk sajaukt galvu, liekot manīt, ka tējiņas un zālītes palīdzēs. Otrkārt, tas rada iespaidu, ka homeopātija u.tml. pieejas VISPĀR var palīdzēt (attiecīgi cilvēks, piemēram, var izlemt, ka no operācijas bail, tāpēc labāk paārstēsies ar asinszāli un ūdens procedūrām - ļoti tipiski vecākiem cilvēkiem, starp citu). Treškārt, ja tējiņas un tabletītes tiek ieteiktas, tiek atbalstīta visa attiecīgā nozare. Ceturtkārt, visiem šiem līdzekļiem kaut kāda iedarbība parasti tomēr ir - taču, cik man zināms, nav prasības tos pārbaudīt tikpat rūpīgi kā medikamentus; līdz ar to ir iespējama mijiedarbība ar citām zālēm/citām tējiņām utt. Un vēl, protams, visādi sīkumi - vai ārsts drīkstētu melot pacientam, šo pseidozāļu izmaksas u.tml.

Protams, ja runa ir par mani pie ārsta, man atliek tikai cerēt, ka attiecīgajam bezprincipu medicīnas profesionālim vienkārši ir "materiāla motivācija" izvēlēties attiecīgo līdzekli vai arī es izskatos pēc hipohondriķes (palaikam noteikti arī esmu - bet tad es to arī vēlētos zināt). Mani daudz vairāk satrauc iespēja, ka attiecīgajam profesionālim varētu šķist, ka tējiņa tiešām palīdzēs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es jau domāju līdzīgi, tikai gribas paskatīties uz visiem aspektiem

katrā gadījumā, man, teiksim, arī ļoti nepatīk, ka pirms "medicīna" reizēm ir jāpievieno tādi īpašvārdi kā "zinātniskā" vai "konvencionālā", lai to nejauktu ar konkurenci. tas pats ar ārstiem: piemēram, Latvijā ir jābūt augstākajai medicīniskajai izglītībai, lai varētu būt sertificēts akupunktūras speciālists, tāpēc tu nevari uzreiz pateikt, vai cilvēks, ko sauc par ārstu, tiešām nodarbojas ar medicīnu, vai ar šarlatānismu. man liekas, ka tas vienkārši grauj pamatus tam racionālismam, uz kā balstās mūsdienu medicīnas sasniegumi, ja zināmām praksēm nosaka zemākus standartus attiecībā uz pierādījumiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

īpašības vārdi, ups

(Reply to this) (Parent)

Mjā. Līdz šim biju domājusi, ka nodarbošanās ar akupunktūru varētu būt lielisks iemesls atņemt licenci... Oh well.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es ļoti pavirši to esmu skatījies, bet akupunktūra un homeopātija tiek uzskatītas pēc papildspecialitātēm, un to sertificēšanu ārstniecības likuma ietvaros regulē Veselības ministrijas nolikumi, un tās ir pieminētas oficiālajā sarakstā. par laimi, tas ir viss, kas tur ir, taču netradicionālā medicīna parādās likumā par auto apdrošināšanu, un tur ir noteikts, ka ir jāatmaksā izdevumi par tādām lietām kā magnētu terapija

(Reply to this) (Parent) (Thread)

interesanti, ko tur var darīt

(Reply to this) (Parent)