Verdzenes apmācība. 6.diena.

Diāna tupēja gultā uz ceļiem, viņas rokas bija sasietas aiz galvas. Viņa, protams, bija pilnīgi kaila, pat ķermeņa apmatojums bija pazudis.

Pavēlniece viņu nopētīja, uzsita ar pletni pa sūrstošo padusi un teica:"Tā, kā kājas tev arvien ir lupatās, tad strādāsim pie tām treniņa daļām, kur tev nav jāstāv. Nu, pastāsti, kā šodien jūtas tava kājstarpe?"

"Tā ir ļoti sāpīga", teica Diāna un saņēma pletnes cirtienu pa krūtīm. "Pieklājīgāk, verdzene!"
"Tā ir ļoti sāpīga, pavēlniece."

"Mums visiem ir savas problēmas, vai ne? Tu, piemēram, esi manējā. Verdzenei vienmēr jāizpilda uzdevumi, lai kā viņa justos. Lai kā tev sāpētu viss ķermenis, tu izmīlēsi katru, kas tev to liks. TU izmīlēsi viņus, nevis viņi tevi. Tev viņi ir jāciena, viņiem tevi nē."

"Es domāju, tev būs interesanti pakontaktēties ar citu apmācāmo", teica pavēlniece, nospiezdama kādas pogas uz tālvadības pults. "Kā parasti, nekādu vārdu un runāšanas, ja vien es nelieku jums runāt." Durvis atvērās un cita ādās drēbēs tērpta sieviete ieveda jaunu vīrieti, turēdama viņu aiz kakla siksnas. Viņa plaukstas bija saķēdētas priekšpusē, ķēdes piestiprinātas citai ķēdei, kas bija viņam aplikta ap vidukli, ap kājām smagas važas. Viņš ar grūtībām nesa smagu dzelzs bumbu, kas bija piestiprināta pie viņa locekļa galviņas ar tik īsu ķēdīti, ka turot bumbu sev priekšā puisis diezgan sāpīgi izstiepa locekli uz augšu.

Viņš bija ap 19 gadu vecs, slaids un spēcīgs, ar vidēji gariem gaiši brūniem matiem. Iedegušo ķermeni klāja svītras no nesenās pēršanas, bet savādāk viņs nebija savainots, un, ja viņam drīzumā izdotos kaut kur nolikt smago bumbu, tāds viņš arī paliktu. Līdz vakardienai, kad viņš bija uzņēmis mašīnā seksīgu rudmati, kuru agrāk nebija redzējis, bet kuras mašīna stāvēja studentu automašīnu stāvvietā līdzās viņējai un bija salūzusi, puisi sauca Klejs.

"Redzi, cik mēs jauki pret tevi izturamies, verdzene? Tev nekad nav bijis koledžas students, pat ne tad, kad pati studēji. Cik jauki, ka pataupīji sevi līdz nokļuvi šeit. Viņš ir tikko ieradies, un ir gandrīz svaigs. Pēriena pēdas viņam drusku sāp. Ne tik stipri, kā tev, bet pagaidām arī tā būs labi. Paldies, pavēlniece, vai jūs, lūdzu, nepiesietu viņa kakla siksnu pie gultas? Pateicos."

"Tu gan esi smukiņš. Varbūt gejs?" jautāja Diānas pavēlniece. Puisis papurināja galvu, nē. "Redzu, ka tava apmācība ir sākusies, tas ir labi. Pateikšu tev vienu lietu - Asociācijā ir diezgan daudz sieviešu, vairums no viņām ir lezbietes vai biseksuālas. Ir dažas, kuras varētu tevi izmantot, bet tavs smukais dupsis un mute vairumā gadījumu apkalpos vīriešus" - izskatījās, ka puisim paliek nelabi - "tā ka nupat ir īstais brīdis atklāt sevī latento homoseksualitāti. Bet tas var pagaidīt. Mums priekš tevis ir sieviete, kuru izdrāzt! Diez kas no viņas nav, bet labāku tu tik drīz nedabūsi. Vispār, ja tā padomā, Asociācijā ir daži puiši, kuri kleitās izskatās labāk, nekā viņa - UN VIŅI VAR STAIGĀT AUGSTPAPĒŽU KURPĒS! - viņa uzbrēca Diānai un pāris reizes iesita viņai ar pletni.

Kad viņa bija beigusi, pavēlniece iedeva Diānai atslēgu saišķi un teica:"Kusties, lai no tevis ir kāda jēga un noņem ķēdes no viņa, izņemot ķēdi ap kaklu. Drīksti kustēties, muļķe!" Diāna paņēma atslēgu gredzenu un sāka meklēt, ar ko atslēgt roku dzelžus. Puisis ieīdējās un ar acīm norādīja uz smago lodi. Pavēlniece pasmējās un teica:"Zini, jaukumiņ, man liekas, ka tu pārkāpi noteikumus, bet man patīk klausīties, kā vīrieši smilkst un es tevi par to nesodīšu. Tomēr lodi tev noņems pašu pēdējo, un ja tu nolieksies vai notupsies, vai kā savādāk mēģināsi to nolaist zemāk, es tevi saķēdēšu un pielikšu tev pie olām izbadējušās žurkas."

Diāna steidzīgi meklēja atslēgu saišķī pareizās atslēgas. Kad viņa bija atslēgusi roku dzelžus uz vienas rokas, pagāja ļoti nervoza minūte, kamēr viņa saprata, ka dzelžus uz otras rokas atslēdz ar citu atslēgu. Kad viss jau bija noņemts un Diāna ķērās pie atslēgas, kas pieslēdza smago lodi puiša loceklim, viņš tikko spēja lodi noturēt. Tomēr Diāna paguva un viņš ātri nolaida lodi lejā, satvēra Diānas roku un pateicīgi ieskatījās viņas sejā. Diāna viņam bikli uzsmaidīja.

"Pietiek siekaloties vienam uz otru, ķersimies pie lietas, vergi. Tā, kā lai es jūs atšķiru? Es jūs saukšu par Pimpi un Pīzdi. Domāju, ka paši izlemsiet, kurš ir kurš. Gultā!"

Diāna palika uz ceļiem gultā, Klejs notupās viņai pretī, aizvien turēdams viņas roku. "Tagad jūs abi nodrāzīsieties un man pilnīgi vienalga kas un kam sāp. Tā, katrs ieņemiet vietas stūros" pavēlniece smīkņādama ar pletni iedzina abus vergus pretējos gultas stūros. "Pimpi, Pīzde, visi paņēmieni ir atļauti, bet pēc manas komandas jūs atlaižat vaļā viens otru. Viens...divi..pisties!"

Viņi lēnām pierāpoja viens pie otra, apstājās pretī viens otram, acīmredzami samulsuši. "Izbeidziet izlikties par svētajiem! Pīzde, pirms pāris dienām astoņi veči tevi izjāja visos veidos, un tu, Pimpi, vakar gribēji izjāt svešinieci, tad te tev ir svešiniece, pis viņu!"

Diāna pasniedzās un saņēma Kleja seju plaukstās un maigi viņu noskūpstīja; tad ieskatījās puisim acīs un pamāja. Viņa apgūlās un novilka Kleju sev līdzi un viņi sāka skūpstīties. Diāna pārgāja uz viņa seju un kaklu, viņa gribēja pačukstēt puisim ausī, ka viss būs labi, bet pamanīja, ka pavēlniece ļoti uzmanīgi viņu vēro, un pārdomāja. Tā vietā Diāna atvirzījās no Kleja, saņēma savas krūtis plaukstās un pacēla tās pret viņu. Klejs skūpstīja Diānas krūtis; viņa lēnām papleta kājas, viņi skūpstījās enerģiskāk, Diāna pacēla gurnus un Klejs iegrūdās viņā iekšā. Diānas elpa aizrāvās sāpēs, bet viņa pamāja, lai puisis nepārtrauc kustības; viņa apspieda sāpju elsas un kustējās straujāk, cerēdama to visu ātrāk izbeigt. Pēc pāris minūtēm Klejs sāka stenēt un bija jau tuvu orgasmam, kad viņš iekliedzās, sarāvās čokurā un zaudēja samaņu. Pavēlniece bija iegrūdusi elektrošokera galu viņam dibenā.

"Tas bija mīļi, bet garlaicīgi, un vergi nav vajadzīgi garlaicībai", viņa teica, kamēr Diāna turēja Kleja galvu pie savām krūtīm, skumji uz viņu noskatoties. Diāna pavērsa skatienu pret pavēlnieci, viņas sejā bija skaidri redzamas dusmas. "Ak tad tas tev nepatika, Pīzde? Tev nāksies redzēt un darīt daudz ko tādu, kas tev nepatīk. Vēlāk apmācību laikā tev pašai vajadzēs spīdzināt upurus, dažreiz pēc mūsu pavēlēm, dažreiz lietojot pašas iztēli. Vai arī piedalīties spēlē, kurā divi vergi uzraksta spīdzināšanas programmas viens otram, un kurš ir sacerējis nežēlīgāko, izpilda to. Bet tas būs citudien. Pagaidām aizvāksim puišeli un dabūsim vīrieti, kurš tevi kārtīgi izdrāzīs." Pavēliece nospieda dažas pogas un daži vīrieši ienāca telpā. Trīs no viņiem aizvilka Kleju, viens palika.

"Tātad, pavēlniece, kā sokas jūsu skolniecei?" viņš jautāja, izģērbdamies.

"Ir dažas problēmas, viņa nemaz negrib kāpt ārā no gultas".

"Mums visiem ir problēmas ar mūsu sievietēm", teica vīrietis, izstiepdamies uz gultas."Verdzene, skūpsti manu pimpi, vispirms galviņu, tad uz augšu un leju visā garumā." Diāna notupās uz ceļiem viņam līdzās un pildīja uzdoto; uz garā locekļa sanāca diezgan daudz skūpstu. "Tagad aplaizi galviņu un tad ar mēles galu nolaizi visā garumā. Kad tiksi līdz lejai, laizi manas olas. Turpini laizīt, līdz nedošu citu pavēli. Kā izskatās nākamā Asociācijas sanāksme, pavēlniece?"

"Liekas, ka būs diezgan pilns kontingents, jaunā gaļa ir ieinteresējusi daudzus. Pat šitā te. Domājat, ka viņa ir glīta?"

"Nu, man patīk, ja uz viņām ir vairāk miesas, bet daudziem patīk slaidās". Saruna turpinājās, kamēr Diāna uzcītīgi laizīja viņa olas. "Verdzene, man pēdas ir nedaudz sagurušas, palaizi tās. Diāna aizvirzījās pie vīrieša pēdām un abi turpināja sarunāties, nelikdamies ne zinis par kailo sievieti, kura laizīja vīrieša pēdas.

Beidzot viņš garlaikoti teica: "Nu, labi, turpināsim". Viņš ieplēta kājas. "Tagad sūkā man pimpi". Diāna notupās starp viņa kājām un nolaida muti līdz vīrieša loceklim. Pirms viņa bija to paguvusi paņemt mutē, pātaga noplīkšķēja uz viņas muguras, liekot Diānai salēkties sāpēs. "Pacenties labi, verdzene", teica pavēlniece.

"Ei, nedari tā, kad viņa tur mani mutē!"

"Tu paliec mīksts, jaukum".

"Domāju gan! Iespēja, ka manu čomu nokodīs, var mani padarīt mīkstu!" Bet blondā galva lēkāja virs viņa locekļa un tas atkal izslējās. Tas bija par garu, lai saietu viņai mutē un pavēlniece teica:"Paņem to visu, Pīzde - vai arī tagad tevi saukt par Dziļo Rīkli?" Tupot ceļos bija grūti iedabūt garo locekli rīklē, bet pātaga turpināja cirsties Diānas dibenā, līdz viņa nostājās un tādā stāvoklī, apspiezdama vemšanas refleksus un saliekdama kājas, viņa beidzot nolaida lūpas līdz pašai locekļa pamatnei. Tāda poza arī atklāja viņas ciskas pātagai un cirtieni pa ciskām nemaz nepalīdzēja nostāvēt tādā stāvoklī. "Sūkā, sūkā kārtīgi!", pavēlniece atkārtoja, pātagodama Diānu.

Sāpes un pazemojums bija stipri un Diānai gribējās raudāt, bet viņa zināja, ka tas visu padarīs vēl sliktāku. Es paraudāšu vēlāk, viņa nodomāja, saspieda lūpas ap locekli un sūkāja, cik labi mācēdama ar garo daiktu dziļi viņas rīklē.

"Pieņemami, Pīzde. Vēlāk pie tā vēl piestrādāsim", teica pavēlniece.

"Tā, verdzene, nost no manas pipeles - nedomā iekost! - un sēdies virsū". Diāna jautājoši uz viņu pašķielēja. "Sēdies uz pimpja, kas tev nav skaidrs? Tu esi verdzene, tev arī jāstrādā."

Diāna jāteniski apsēdās uz viņa, paņēma resno locekli rokās un lēnām stūma to savā noberztajā vagīnā. Pavēlniece iesita viņai ar pātagu pa mugurū:"Ātrāk, mēs nevaram tevi gaidīt visu dienu!". Diāna sāka kustēties straujāk un spēcīgāk, bet pātaga turpināja cirsties viņas mugurā; sāpes vagīnā un mugurā bija tik stipras, ka Diāna sāka kliegt. Beidzot viņa kā traka lēkāja uz vīrieša, matiem plīvojot un krūtīm mētājoties.

"Jau labāk, pat tavā sīkā pakaļa sašūpojas. Tā turpini", nokomandēja pavēlniece.

Diāna centās, bet vīrietis tikai gulēja un priecājās par viņas krūtīm un nemaz netaisījās beigt. Diāna maucās uz resnā un garā locekļa cik ātri un stipri vien spēdama, bet vīrietis gulēja, it kā nekas nenotiktu. Pavēlniece atkal sita viņu ar pātagu:"Sasodīts, peža, tavs vienīgais mērķis ir likt vīrietim nošļākties un tu pat to nevari! Kam tu vispār deri!"

Diāna noliecās uz priekšu un glāstīja vīrieti, turpinādama jāt uz viņa, viņas sviedri pilēja viņam uz vēdera. Pātaga noplīkšķēja uz viņas dibena.

"Ei, skaties, kur tu sit!"

"Aizveries! ātrāk, verdzene! Pavēlnieki ir aizņemti ļaudis, viņi nevar uz tevi gaidīt!"

Diāna ātrāk vairs nespēja, viņa mēģināja grozīt dibenu mazos apļos virs vīrieša. Pātaga cirtās mugurā un pavēlniece brēca:"Ātrāk!", tomēr ātrāk Diāna nevarēja, viņa sāka grozīt gurnus tādā kā astotniekā. Beidzot kustības sāka atstāt kādu iespaidu uz vīrieti, viņš sāka stenēt, tad kliegt, viņi abi kliedza, viens no baudas, otrs no sāpēm, bet skaņa bija līdzīga, un viņš vairs nevarēja izturēt un, mētādamies pa gultu, pabeidza Diānā. Nomocītā sieviete atlaidās atpakaļ, balstīdamās uz rokām, sasvīdusi un pārgurusi viņa elsoja, ļenganais loceklis arvien viņā iekšā; Diāna tikko spēja noturēties nesabrukdama uz gultas. Tad sekoja pātagas cirtiens pa viņas krūtīm.



"Nebija slikti", teica pavēlniece, "bet ne pietiekami labi. Izdari to vēlreiz".

6.daļas beigas