Diāna, 3.daļa
4.Verdzenes apmācība. Otrā diena.

Diāna gulēja uz vēdera uz cieta sola; tam abos galos perpendikulāri bija piestiprināti dēļi ar ādas cilpām. Šīs cilpas saistīja viņas potītes un plaukstu locītavas. Diāna bija kaila, izņemot augstpapēžu kurpes, ko pavēlniece bija uzvilkusi uz viņas sāpošajām un pietūkušajām pēdām.

„Šodien, verdzene,” teica pavēlniece „mēs strādāsim pie tā, kas normālām sievietēm ir pilnīgi dabiski, tas ir – dabūt pimpjus visos savos caurumos. Mūsu vīriešu kārtas darbiniekiem ir svarīgākas lietas darāmas un viņi neavar atlicināt laiku tavas pakaļas drātēšanai; mēs lietosim šos”. Viņa atvēra kasti, tā ka Diāna varēja aplūkot plašu dildo kolekciju. „Pat tu noteikti esi dzirdējusi par dildo, kaut gan izskatās, ka nekad tādu neesi redzējusi. Laiks iepazīties”. Viņa izvilka ap 20 centimetru garu dildo un pavicināja Diānai pie deguna. „Atver muti”. Diāna vilcinājās. „Tici man, tu gribi dabūt to mutē, pirms tas ieiet kaut kur citur.” Diāna atvēra muti. „Platāk. Tā ir labi. Tagad ieslidinām to iekšā. Pacel galvu. Iekšā un ārā, katru reizi mazliet dziļāk. Nerīsties, atslābinies un ļauj tam slīdēt iekšā, tas nav tik resns, kā daži no īstajiem, kurus tu dabūsi sūkāt. Atslābinies, atlaid rīkli vaļīgāk, iebāzīsim to dziļāk. Tas nebūs tev kaklā tik ilgi, lai tu nosmaktu. Nespirinies, tu tikai saspringsti un pati radi sev problēmas. Atslābinies taču!”

„Tā, peža, divas lietas. Pirmkārt, tev nav izvēles. Otrkārt, mūsu draugs būs tev rīklē un viss. Tā ir labāk, nu re, kā aizgāja, ļoti labi. Tā, tagad viss ir iekšā. Paturēsim to mazliet. Kādas tev lielas acis. Nē, šodien mēs tev neļausim mirt. Es tikai gaidu, līdz tava seja būs pareizajā violetajā tonī. Nē, šis vēl nav īstais. Labāk. Labāk. Tagad ir pareizi.” Viņa izvilka dildo.

„Tagad, kad esi iesārtusi un smagi elso, ieliksim to tur, kur esi pieradusi.” Pavēlniece sāka bāzt dildo Diānas šaurajā sausajā vagīnā. „Tu jau nu varēji mazliet pacensties, bet tā nav mana peža, galu galā.” Nedaudz samitrinātais dildo lēni iegāja Diānā, pavēlniecei spēcīgi grūžot, katrs grūdiens lika Diānas rokām un kājā raustīties saitēs; viņa mētāja galvu uz visām pusēm, viņa stenēja, tad sāka vaidēt, beidzot kliegt. Kad tas viss bija iekšā, pavēlniece sāka to grozīt; tad izvilka ārā un iegrūda līdz galam atpakaļ Diānas kliedzienu pavadībā.

„Ja tu domā, ka tas bija sāpīgi, pamēģini šito”, teica pavēlniece un iegrūda to Diānas dibenā. „ĀĀĀ, lūdzu!!”, kliedza Diāna. „Ko, lūdzu? Lūdzu iespraust to tavu zēnu pakaļās?” Pēc tam Diāna vairs nelūdzās, tikai vaidēja un neartikulēti brēca, kamēr mākslīgais loceklis plosīja viņas dibenu.

Beidzot tas bija galā. „Nemaz nebija tik traki, vai ne, ko? Labāk sāc pie tā pierast. Kam tad vajadzīga peža, ja ne pimpjiem? Kad sāksi strādāt pa īstam, tev būs pimpju pilna mute un peža, un pakaļa, un tas būs diezgan drīz, tā ka sāc pierast. Atslābinies, neizliecies, ka tev ir kaut kas jāsargā un jāsaudzē. Tava kājstarpe ir radīta pimpjiem, kas attiecas uz pakaļu, tad tie tur vienalga tiks iekšā, pretošanās tikai sagādās vairāk sāpju. Labi, tagad turpinām.”

Viņa paņēma no kastes lielāku dildo un atkārtoja procesu, Diānas brēcieniem skanot. Tad pavēlniece paņēma vēl lielāku mākslīgo locekli. Kad trešais dildo bija viņas dibenā, Diāna zaudēja samaņu. Ar ceturto viņa zaudēja samaņu, kamēr tas bija viņas vagīnā. Viņa zaudēja samaņu, kad ieraudzīja piekto; atmodināta viņa to laizīja visā garumā, jo mutē tas nelīda iekšā. Pavēlniece iezieda Diānas vagīnu ar lubrikantu, un no visa spēka grūda plastmasas monstru viņā iekšā; viņai nācās divas reizes atgriezt Diānu pie samaņas, kamēr beidzot tas bija iekšā.

„Nu re, verdzene, tev tas ir iekšā un tu nepārplīsi. Tā ka neviens īsts pimpis starp kājām tev raizes nesagādās. Tev vajadzētu uztraukties, ja kāds kaut ko tādu mēģinās tev iestumt pakaļā. Kāpēc tu izskaties tik sabijusies? Tu taču nedomā, ka es šo briesmoni bāzīšu tavā mazajā dupsītī? Tu izskaties atvieglota. Stulbā kuce, nekad nedomā, ka kādam rūp, kas ar tevi notiek. Protams, ka es to tev iespraudīšu dibenā. Tad es to grozīšu un stumdīšu, kamēr tev liksies, ka gals klāt, bet nebūs vis. Galvenā atšķirība starp mācībām un darbu ir tāda, ka mācību laikā tu nemirsti.” Pavēlniece iezieda ar lubrikantu Diānu un dildo un sāka to bāzt verdzenes dibenā. Tas bija smags darbs. Diānas rokās un kājās injicēja paralizējošus medikamentus, lai viņa nesalauztu sev locekļus, raustīdamās savās saitēs; tāpat viņai injicēja stimulantus, lai noturētu viņu pie samaņas agonijas laikā. Kad tas bija galām, sieviete bija slapja no sviedriem un pilnīgi nokausēta; Diāna arī nejutās diez ko labi.

Kad pavēlniece bija atpūtusies, viņa uzgāza aukstu ūdeni Diānai, nedaudz padarbojās ar milzīgo locekli un vēlreiz atmodināja viņu. Tad pavēlniece aplika siksnu ap Diānas vidukli un izlaida otru siksnu starp viņas kājām. Pie tās bija piestiprināti divi lieli dildo, tos ievadīja Diānas dibenā un pežā un cieši savilka kājstarpes siksnu, nostiprinot tos viņas caurumos. Tad iesprauda dildo viņas mutē, piesēja rokas pie kaklā un lika Diānai pastaigāties. Augstpapēžu kurpes, kas ar lielām pūlēm bija uzvilktas viņas pietūkušajās kājās, viņai spārdoties bija nokritušas nost un tagad gulēja zemē. Viņai nācās staigāt uz savām sasistajām pēdām, kas bija vēl mokošāk. Diāna kliboja pa pazemes cietumu, kamēr pavēlniece sīki stāstīja par dažādo spīdzināšanas rīku darbību. Beidzot, kad Diāna no bailēm, sāpēm un noguruma bija gluži bāla, viņai noņēma jostu un izvilka dildo no mutes, un ielika būrī gulēt. Diāna tik tikko ietilpa zemajā un šaurajā būrī. Tā režģi bija polsterēti, kad Diāna pret tiem sitās savā murgpilnajā miegā, viņa nesavainojās; ar laiku viņa iemācījās gulēt nekustīgi.


5.Verdzenes apmācība. Trešā diena.

"Verdzene, tu izskaties dranķīgi. Vakar bija traka diena, ko? Pēdas pamatīgi pietūkušas. Drīz mēs tev mācīsim staigāt augstpapēžu apavos; šodien ļausim pēdām atpūsties. Apsēdies pie šī staba."

Pavēlniece uz brīdi izgāja no telpas un atgriezās ar cimdiem, ceļgalu sargiem un kakla siksnu. "Dažiem patīk spēlēties ar suņiem. Tu šodien staigā četrrāpus un ir īstais laiks patrenēties. Mēs negribam, lai tu mācoties saskrāpē rokas un ceļgalus, tāpēc uzvelc cimdus un ceļgalu sargus, es tev uzlikšu kakla siksnu. Tā, kāds suns tu esi? Tā kā tu esi dabiska blondīne - starp citu, tas ir vienīgais iemesls, kāpēc mēs tev atļaujam paturēt tavu spalvu kušķi starp kājām, parasti mēs tur spalvas likvidējam, reizēm noskujam, reizēm ar vasku. Man pašai liekas, ka vajadzētu tās noskūt un likt tev apēst. Tātad, ja jau esi blondīne, tad būsi zelta retrīvers. Atnes šurp!", viņa pārmeta pātagu pāri istabai, "aiziet, kuce, atnes šurp". Diāna aizrāpoja līdz pātagai.

"Kur tu esi redzējusi suni, kas ņem koku ar ķepu?! Tu esi kuce, kuce, pacel to ar muti! Tā, laba kucīte. Kad es tā saku, tev jāluncina aste. Ko gaidi?! Luncini asti! Kustini savu pakaļu! Tā, labi. Tagad pastaigāsimies. Rāpo man līdzās un seko manām kustībām. No tevis sanāk tīri glīta kuce, daudz glītāka, nekā sieviete. Šitā rāpojot, gravitācija palīdz taviem pupiem izskatīties gandrīz pieņemami. Daudziem tādi skati patīk. Tagad apsēdies un lūdzies. Izkar mēli!", viņa teica, iesizdama pļauku Diānai sejā, "izkar taču mēli, tu esi suns, atceries? Kad tu esi kuce vai ķēve - kad tavas pēdas atveseļosies, patrenēsies arī par ķēvi, - tu dari visu, lai imitētu attiecīgo dzīvnieku. Tā ir labi. Tagad - balsi! Rej! Tā nav riešana," jauna pļauka Diānas sejā, "Rej! Tā ir labāk. Atceries, lūgties ir ļoti svarīgi, kad esi kuce, dažiem ļoti patīk dzirdēt žēlīgu smilkstēšanu. Tas var izglābt tavu dzīvību, bet nekad nelūdzies, ja tev to neliek! Tagad apvelies otrādi. Vēlreiz."

"Tagad noliecies. Noliecies. Paturi dibenu gaisā, izplet kājas, izstiep rokas uz grīdas taisni uz priekšu, noliec galvu uz rokām un skaties uz augšu ar lielām jaukām acīm, izkar mēli un elso. Ak dievs, pasauciet suņu ķērājus, lai iemidzina šo lopu! Tev jāizkatās pievilcīgi! Apsēdies un pamēģini vēlreiz. Tā, jau labāk. Tāda poza jāieņem, kad tevi gribēs izdrāzt kā suni."

"Tagad padodies. Tev jāapveļas uz muguras, rokas un kājas ir gaisā un kakls ir atklāts. Suņi tā izrāda padevību. Suņi nekad neplosa pavērtu kaklu, bet neceri, ka tam, kas ar tevi rotaļāsies, būs suņa morāle. Tev var pārgriezt rīkli, bet vienalga ir vērts pamēģināt, ja esi kādu nokaitinājusi, dažreiz viņi sāk smieties un pasaudzē tevi. Jebkurā gadījumā, tas ir vienīgais žēlastības lūgšanas veids, ko drīksti darīt bez atļaujas, un kas tev nesagādās lielākas problēmas, nekā tev jau ir, tā ka ielāgo to."

"Tā, ko suņi parasti dara? Viņi laiza un, kad tu esi suns, tu laizīsi daudz un dikti. Paskatīsimies, vai vari aizsniegt savu pežu. Nu, liecies, stiepies vēl! Njā, diez kas nav, tas būtu populārs numurs, ja tu varētu sev izlaizīt kājstarpi. Tagad nāksies kārtīgi laizīt to, kas nu kuro reizi būs starp kājām cilvēkam, kas ar tevi izklaidēsies," pavēlniece apsēdās un nolaida bikses."Laizi mani, kuce."

Diāna pierāpoja pie krēsla, pielika muti pie pavēlnieces kājstarpes un dabūja ar pletni pa muguru. "Tu esi suns, atceries?! Suns! Suns visu vispirms apošņā. Aizrāpo uz turieni. Tagad rāpo atpakaļ, luncinādama asti, izkārusi mēli, ar laimīgām vai skumjām acīm, bet nekādā gadījumā ne nolaistām un ne kaunīgām - izņemot, ja esi bijusi slikts suns. Tu kalpo pavēlniecei, sunim vai vergam tas nav nekas apkaunojošs. Ja tavs pavēlnieks gribēs, lai tu kaunies, tev to skaidri liks saprast, ja nē, tad tev jāuzvedās tā, it kā kalpošana viņam ir tavs dzīves mērķis; protams, ka tas tā patiešām ir. Tā, nāc šurp, sunīt!" Diāna plati izplestām acīm steigšus rāpoja pie pavēlnieces, grozīdama dibenu, šūpodama krūtis un elsodama ar izkārtu mēli. Viņa sāka ošņāt pavēlnieces vagīnu un iegrūda tajā degunu, pirms sāka laizīt.

"Laba kuce", teica pavēlniece, iekārtodamās ērtāk."iebāz iekšā mēli. Oooo, labs sunītis,mmm...", Diāna bija iebāzusi mēli viņas vagīnā, "atrodi kārumiņu, mazliet augstāk...tā ir labi...ooo, labi!...ātrāk ar mēli!..ar pašu galiņu visapkārt...labi, labi, tā ir labi...labs suns...labs suns...o...ak...mmm...jā, jā, OOOOAAHHH!!, JĀĀĀ!!, mmmm...labs sunītis. Ļoti labi, verdzene, vari beigt. Būtu labi, ja tā varētu visu dienu turpināt, bet mums jāstrādā"

"Tā, noteikti esi redzējusi, kā kuce apķeras ap saimnieka kāju un berzē savu pežu gar to. Tagad dari tāpat". Diāna apķērās ap pavēlnieces izstiepto kāju un sāka berzties gar cisku.

"Zemāk un berz savu pīzdi stiprāk!. Rokas uz manas ciskas. Ja pavēlnieks valkā ādas vai lateksa drēbes, tev jālaiza ciska. Ko es valkāju, muļķīt? Pareizi. Trinies stiprāk! Pa reizei ierejies vai iegaudojies. Vairāk grozi pakaļu. Sāc riet augstāk, vairāk smilksti un elso stiprāk. Pārāk ilgi to nedari, savādāk pavēlniekam var notirpt kāja, tiec ātri līdz orgasmam." Diāna trinās gar pavēlnieces ikru un berza savu nabaga kājstarpi augšā un lejā pa pavēlnieces zābaku. Viņas vagīna sāpēja jau no vakardienas, un Diāna vairāk gaudoja nekā rēja, tas nāca pilnīgi dabiski, bet pavēlniecei nebija iebildumu. Diāna no sāpēm un sasprindzinājuma bija sasarkusi uz sasvīdusi, it kā būtu uzbudināta.

Pavēlniece nopētīja viņas sārto, sasvīdušo seju, slapjos matus un krūtis, kas strauji cilājās. "Treniņa nolūkiem," viņa teica, "mēs vēl nedaudz piestrādāsim pie šī vingrinājuma."

"Sasodīts", Diāna domāja, smilkstēdama un trīdamās gar pavēlnieces zābaku. "Man tā sāp, ka es tikko varu nosēdēt, bet viņa grib, lai es beržos gar ādas zābaku", viņa iegaudojās. Bet ilgi viņai nebija jāmocās, drīz pavēlniece viņai lika apstāties, atkal nolaida savas bikses un iegrūda blondīnes galvu sev starp kājām. Pēc mirkļa viņa nodemonstrēja, kā ir jāgaudo pareizi.

3.daļas beigas