Pirms 40 gadiem 15 veco Eiropas valstu devums pasaules iekšzemes kopproduktā bija 35 %, šodien tas ir 25 %, bet pēc 15 gadiem tas būs 15 %. Kādreiz Eiropa lepojās ar savu ekonomisko un sociālo modeli. Tagad tas ir kļuvis sklerotisks un iedzīvojies artrītā. Tūlīt pēc kara šķita, ka šis modelis darbosies — tika piešķirti gan apmaksāti atvaļinājumi, gan dekrēta atvaļinājumi, cilvēki strādāja noteiktas darba stundas utt. Bet vienmēr pienāk brīdis, kad īstenība liek sevi manīt, un tagad Eiropa ir pienākusi pie šī brīža. Strādājot vienādu skaitu stundu, trīs amerikāņu strādnieki gada laikā paveic tikpat daudz, cik četri vācu strādnieki. Tādēļ ASV daļa pasaules kopējā IKP pēdējos 40 gados palikusi gandrīz nemainīga. Bet Eiropa ir kā pavecs laulāts pāris, kas, ilgi dzīvodams iespaidīgā mājā un novērsdams acis no sasniegumiem, kādi bija redzami aiz mājas sliekšņa, nepamanīja, ka māja ir sākusi drupt. Viss kontinents kļuvis sterils, sklerotisks un vecs.