darbdiena galā... un ne tikai...
kā tās dienas paskrien...
man pat jautāja plkst 19 vakarā, kāpēc es tāda steidzīga? nu kā lai visu paspēj?
jāsaka gan tā, ka labi, ka nav vīrieša, kuram svarīgākais, lai laicīgi būtu vakariņas... to es nu nekādi nevaru garantēt...
:)))
beidzot, bērni jau uz gultiņām, pati... laikam taču arī... ko gan lai vēl sadara... (vispār jau "bērnu laiks")...