Let it be!

šodien sākās pavasaris. un es to izdzīvoju caur visām maņam.
man rīt turklāt sākās jau 5.50 no rīta. un 6.10 jau biju ārā, savā Imantas mežā un bija tik skaists - gaišs, saulīte jau parādās un putniņi kā traki čivina. man liekas, ka ziemā tā nečivina, vai varbūt es nedzirdu, bet šodien es dzirdēju putniņu vīterošanu it visur.
un tad braucot vilcienā es pa ceļam saskaitīju 3 pūpolu krūmus. smaids jau tad bija Ievai pa visu ģīmi. un kad Jēkabpilī es beidzot izgāju ielās, bija tā, kā parunās - smaidīju katram pretimnācējam un austiņās skanēja spāņu ģitāras, un nometu ziemas jaku, ko nomainīju pret pavasara jaciņu un košu šalli. un bija tik priecīgi. un, protams, kā pavasarim piederas nobridu visas kājas dubļos! brīnišķi!
tik priecīgi, ka pat nopirku kaķu zālīti, dilles un lapu salātus, ko iestādīt podiņos. sapratu, ka par dillēm man necerēt, bet ar pārējo varbūt izdosies. :) un arī pūpolu zariņus es dabūju! tiešām brīnišķīga sajūta, ka pavasaris ienāk tevī, it sevišķi, ja tu viņu tā, nu tā gaidīji! :)

pēc sestdienas balles sapratu, ka šampanietis ir viens foršs dzēriens. gandrīz gribējās arī iesākt nedēļu ar šampanieti, bet tomēr nolēmu atturēties.
bet visforšākais, ka mēs šodien kojās saspraudām tik daudz elektroierīces, ka izsitām korķus. nu palīdzēja arī blakusistabas meitenes, bet efekts bija labs. labi, ka šodien dežurante bija jaukā tante un ātri vērsa šo ķibeli par labu.
un tagad liekas, ka drīz par manu mīļāko portālu kļūs politika.lv - nu vismaz šovakar, kad es gatavoju runu par iecietību rītdienai. un tad kādu laiku man arī pietiks šī portāla. :)

mans pēdējo nedēļu atklājums - http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/personvardu.html
ir interesanti parotaļāties. ko tik tie vecāki neizdomā. sevišķi "stilīgi" mēdz būt 2 un 3 vārdi. mans vakardienas atklājums ir tas, ka Latvijā ir meitene, kuru sauc Maija Paija. burvīgi. :)

kā man patīk tās sieviešu dienas padarīšanas. un, manuprāt, tas jāizmanto pilnība. pirmkārt, piecēlos un uzvilku kleitu. uzlakoju rozā nagus, un ausīs ieliku spīdīgus auskarus. un brālis jau bija parūpējies par brokastīm. nu forši. un vakarā sievieši kino un vanna ar putām. un burvīgi apsveikumi no vīrišķu puses. :)
šorīt likās, ka pavasaris jau būs nu klāt.
Ieva: Jūti, jau gaisā smaržo pēc pavasara?
Lāsma: Nē, taču sniegs vēl apkārt.
un tad pēc pāris stundām sāka snigt. jidritvaikociņ! bet visvisforšākai šodienas brīnums bija tas, ka es ieraudzīju pie tantes PPF, kas izsniedz/paņem jakas podiņu ar sniegpulkstenītēm. daudz un riktīgi atplaukušas sniegpulkstenītes! tomēr pavasaris ir tepat! ;)

šodien oratora mākslā, kā arī iepriekšējās trīs oratora mākslas lekcijās, mēs gatavojām runu par kādu sevi interesējošu tēmu. un šodien viena meitene stāstīja par haikām. tas man patīk šajās lekcijās, klausoties citus - tu uzzini/atceries/ieinteresējies par kaut ko, līdz kam ikdienā neaizdomājies. nu tā es sapratu, ka es sen neesmu lasījusi haikas, kaut gan man tik ļoti ļoti patīk. :) un es atcerējos kā es pēdējo reizi lasīju haikas Helovīnos un sāku smaidīt. trešdien braukšu buz mājām un iešu uz bibliotēku pēc kādas haiku izlases. nelielam ieskatam kāda latviešu autora haika, kas atrodama haiku blogā - http://indans.blogs.lv/
Ceļu sniega pili
Savā plaukstā.
Mirklim.

skatos Eirovīziju un man nekas nepatīk. nav jau liels pārsteigums. interesanti vismaz pavērot tērpus, dejas un mazliet pasmieties un papriecāties, bet uz Maskavu laikam jau nav ko sūtīt, bet tas nu tā. ne ļoti mani interesē.
šodien mazs prieciņš - atklāju, ka šodien paliek gads, kopš ieguvu autovadītājas tiesības! tas jau nekas, ka kopš tā laika principā neesmu sēdusies pie stūres, tomēr tiesības vienalga izvelku palaikam veikalā no maciņa un novicinu dīvainajām Maximas pārdevējām gar degunu.
ziniet, arī pagājušajā gadā šajā dienā bija tāds pats laiks - mazliet slidens un lija lietus. to es labi atceros, jo ar mašīnu visādus trikus toreiz uztaisīju un vēl nemācēju tai Toyotai ieslēgt logu tīrāmos. īstenībā nobrīnījos, ka toreiz man ar pirmo mēģinājumu man iedeva to burvīgo rozā kartīti. katrā ziņā jaukas atmiņas! :)
jauku nedēļas nogali!

tagad sevi saslavēšu - pēc ūber garas un nogurdinošas dienas es uztaisīju burvīgi garšīgas vakariņas. un beidzot šodien notika TAS - mēs uzzinājām, kur mūsu 'dienesta viesnīcā' atgrodas vēļas mazgāšanas/žāvēšanas telpa. kauns atzīties, bet mēs ar Līgu tādas gadījušās, kas parasti nemazgā savas drēbes, bet uztic to kādam profiņam, piemēram, mammai joprojām. un tā nu mēs ar Līgu tomēr saņēmāmies iet mazgāt dvieļus. kā par skādi tieši šodien tur sēdēja ļoti nejaukā dežurante, kurai jāpalūdz mazgāšanas telpas atslēgas un jāsamaksā par šo pakalpojumu. forši, kā viss ir sadārdzinājies - pagājušajā pusgadā šis prieks maksāja 0,30Ls, tagad 1,00Ls. tā mēs aizgājām, uz aci iebērām pulveri, izlasījām visas instrukcijas un pēc tām vadoties pagriezām visus kloķīšus un saspaidījām visas podziņas. stāvam stāvam - nekas nenotiek. atnāk čalīts - paprasām viņam padomu. šis paskatās un saka, ka mēs visu pareizi izdarījām, ka veļasmašīna nedarbojas gan jau. nu ko. pārceļam visu uz otru veļasmašīnu, pārberam ar saujām arī veļas pulveri. :D un tas pats. nekas nenotiek. izmēģinām visādus knifus, vienalga nestrādā. atnāca tad, protams, nejaukā dežurante, jo mēs tur par ilgu uzturējāmies, un sāk uz muums bļaut, ka neko nejēdzam. un izdara visu to pašu ko mēs un veļasmašīna tiešām beidzot sāk strādāt. :D bet nu vairāk es uz turieni neiešu. pietika ar šo. :P

tiešām mīlu trešdienas ar mega vēlo rītu! :) un jauko oratora mākslu.
šodien saņēmu divas nepatīkamas īsziņas. pirmā bija 8.00 no rīta, kas arī bija šajā īsziņā nepatīkamākais. man tiešām 8 no rīta neinteresē, ka man ir atslēgts GPRS. un otrā bija pat nedaudz smieklīga. atskaite no bankas, ka ir ienākusies transporta kompensācija! tas jau nekas, ka ceļš līdz mājām ir krietni sadārdzinājies - iepriekšējo 9 Ls vietā, ierakstīju 15Ls, kaut tāpat iztērēju vairāk. agrāk man atmaksāja 3.88, tagad 2.68. smieklīgi - pat vienu reizi mēnesī uz vienu pusi nevaru aizbraukt. sanāk, ka jākrāj nauda trīs mēnešus, lai vienreiz varētu aizbraukt mājās un atbraukt atpakaļ. feini!
toties mierinājumam nopirku šokolādes konfektes, kuras naivi cerot, varētu pietikt divas nedēļas. :)

šodien svētku diena! daudz svētku manai vismazākajai, burvīgākajai un mīļākajai kaķenei, manai draudzenei, gultas biedram un mazulītei - Kincei. viņai šodien daudz svētku - 7 gadi jau un divas vārda dienas (Kintija Kora). bet es neesmu pie viņas. tas nekas - rīt nopirkšu man šampanieti un viņai kādu našķi un braukšu ciemos. un svinēsim!
un vēl es zinu, ka šodien pasaulē nāca arī viens cits mazs brīnumiņš, cilvēkbērns, vārdā Elizabete.
tādēļ šī diena ir burvīga. brīnumu pilna! :)

piektdiena kā piektdiena. vēls rīts, garšīgas brokastis. mīļā brāļa satikšana. uz nedēļas nogali atvadījos no datoriņa. un tad vēl jaukās bibliotēkas apciemojums utt. tiešām piektdiena kā piektdiena. tad vēl satiku mammu, kura man vis kaut ko jauku atveda, pavadīju viņu uz teātri, uz kuru arī biļetes biju uzdāvinājusi. vakarā bija paredzēts mūsu sen plānotais kursa vakaras. no kursa gan bija 6 cilvēki, bet tas nemaina jauko faktu par kursa vakaru. piektdiena, jaukākie kursa cilvēki un Dzelzs vilks. laikam jau pārāk labi, lai būtu patiesi. un tā nu arī sanāca, ka nostāvējām gandrīz stundu rindā pie kluba un iznāca ārā onkulis un pateica, ka vairāk iekšā nelaidīs. bija skumji. mazs prieciņš - izdevās noķert pēdējo transportu uz kojām.
bet nakts izvērās baisa. kojās un visā apkārtnē bija pazudusi elektrība un, ak, cik šeit ļoti viss atgādināja kādu no klasiskajām šausmu filmām. pat skudriņas sāka skraidelēt pa muguru. visam ir labā puse - izdomājām lielisku šausmu filmas sižetu.:)

es šodien sapratu, ka ceturdienas man patiks. par cik agrāk ceturtdienas bija vienkārši neizturamas un pirmās lekcijas ik pa laikam tika nogulētas, tagad vismaz būs priecīgi. pirmā lekcija gan bija nedaudz šoks. ienāk jaunā pasniedzēja, ne pēc gadiem jauna, bet mums vēl nepazīstama. un tad baigajā ātrumā - mani sauc Dagmāra, pierakstām pirmo tēmu un tad tādā ātrumā viss pagāja, ka tik turies visu pierakstīt.
bet otrā lekcija bija iepriecinājums visiem - Informātika izglītībā. pirmajā lecijā es uzzināju, kā atvēr un aizvērt logus un kas ir internets. man patika viņas jautājumi - "Vai jūs esat redzējuši kā izskatās disks?" utt. viņasprāt populārākais informācijas pārnesējs šobrīd ir diskete. un man liekas, ka viņa domāja, ka mēs pie datoriem esam bez maz vai pirmoreiz. bet bija mīlīgi. smaids un hihināšana bija liela. ar nepacietību gaidīšu nākamo lekciju. :D
un mākslas terapijā bija tik pozitīvi - saldumi un konfliktu risināšana, kārtīgi izzīmējoties ar guašām. burvīgi. un rīt beidzot varēs gulēt, gulēt un gulēt. jū hū!

vakar vakarā bija viens varen priecīgs atklājums. mums kojās ir jauna dušu telpa! :)
tā kā valstī ir taupība, tad nu mēs te kojās taupām ūdeni. dušas vaļā ir no 7.00 - 10.00 un no 18.00 līdz 24.00. tā nu es vakar pēdējā brīdī 23.30 skrēju uz dušu. aizeju, bet tur jau trīs meitenes pirms manis rindā. tad ienāk vēl viena meitene. un tad vēl viena. viena attapīga meitene pēkšņi iedomājās par jaunajām dušām. labi, es arī būtu varbūt iedomājusies, bet man nebija ne jausmas, ka mūsu kojās top kaut kas tāds kā jauna dušas telpa. tad nu es arī dabūju izmantot visus tos labumus. bija riktīgi forši un interesanti. :)
un šodien es atklāju, ka man nepatiks trešdienas. vienīgais agrais rīts nedēļā. un garā diena. un divas psiholoģijas. un divas mūzikas vēstures. bet lai cik es mūziku ienīdu pamatskolā, šodien bija pat interesanti.
un vakarā atkal 2h duraka spēlēšana, jo citām aktivitātēm īsti spēka un izdomas nav. šovakar turklāt biju neparasti labā formā. izdevās meitenes apspēlēt ui ui. :) prieks un šokolādes konfektes.

pēc 3 nedēļu pauzes esmu atgriezusies ar jauniem spēkiem LU. bet pagaidām ir interesanti, kamēr viss jauns.
vakar viens jauks pasniedzējs jau norādīja, ka uz viņa lekcijām var arī nenāk, jo neko tādu, ko mēs nezinam viņš nestāstīs. toties, lai nomāktu domas par to, ka varbūt pirmdienās vispār nebraukt uz skolu, angļu valodā mēs jau pildījām testu ar 100 jautājumiem.
un tad vakarā 'dienesta viesnīcā' ar meitenēm taisījām ēst un spēlējām kārtis un skātījāmies visus tos meiteņu seriālus. un arī bija jauki. kaut gan atklājām, ka pelējums te izplatās. nu jau aug vairumā ne tikai pie manas gultas, bet TAS ir parādījies LEDUSSKAPĪ! Saldētavā ir pelējums! Sapelējis ir viens stūris saldētavā, saldējums un sviets. Par laimi, vairāk nekas tur tāds nestāvēja. un vēl arī beidzot pārkārojām istabu, sakārtojām skapi, ko gribējām izdarīt jau pusgadu.
un šodien es sapratu, ka es mīlēšu otrdienas, jo lekcijas sākas tikai 12.30. burvīgs rīts! un jaukas divas lekcijas.
+ atklājums - Rīga nogurdina. visi cilvēki apkārt nīkuļo. un staigā tādi drūmi PAT tad, kad bija saule. dīvaini gan. bet es vienalga alkstu pēc vasaras un daudz daudz saules.

es zinu, ka šodien ir jau otrdiena, bet man tik ļoti gribējās uzrakstīt kaut ko par sestdienu.
tātad sestdien JVĢ bija žetonvakars. tam par godu nolēmām ar humanitārajām meitenēm sapulcēties. sanācām pat veselas 5. aizgājām uz skolu, pagrozījāmies apkārt, sapratu, ka tur vairs nav sajūta kā mājās. vissmieklīgākais reflekss bija, kad mēs kādas 3 aizgājām palūkoties izmaiņu sarakstā. :D turklāt nebija nekādu izmaiņu.
un izrāde. ak, cik ļoti man patika mūzika un orķestris. un vispār jau malači - baigi bija strādājuši, bet mani tā izrāde nepavilka. varbūt arī tāpēc, ka nedabūjām sēdēt. tādēļ arī vairāk par stundu neizturējām un gājām prom. nolēmām iet paēst. kaut gan ēst gribēja tikai Kate. meiteņu solidaritāte.
un tad nolēmām iet uz Admirāli. te atkal bija visjautrākais tas moments, kad es tā naivi pavaicāju - vai mēs tur spēlēsim biljardu? uz ko bija atbilde - kas tu jocīga? kāds biljards? dzersim!
tomēr mēs tur neaizgājām. nopirkām vermutu un aizgājām pie Santas. un tas bija tik jauks vakars, ar daudz daudz apskāvieniem, tostiem, solījumiem. pats jaukākais - sarunājām viena otru uz kāzām uzaicināt. nu tā - pozitīvi!
bet ar paģirām nākamajā dienā. beidzot es iepazinu, kas tās ir par nejaukām sajūtām.
bet visumā ļoti daudz smieklu un smaidu un forši, ka tā var kādreiz ar meitenēm. :)

vakar vakarā jaukai vakara noskaņai ar mammu nolēmām kādu jauku filmu noskatīties. izvēle krita par labu "Vicky Cristina Barcelona". es šo filmu skatījos jau 2. reizi, kas ir laba zīme. man tiešām arī šoreiz patika. pat vēl vairāk kā iepriekšējo reizi. lai gan mamma, līdzīgi kā iepriekš Lāsma, teica, ka skatīties var, ir skaisti, BET nepavilka. es laikam vienkārši biju uz vienas nots ar šo filmu, vai vienkārši ietilpu mērķauditorijā, vai jel kādi apstākļi sakrita un man tik tik ļoti patika. es visu sapratu. tiešām. un es sevi varēju mierīgi iedomāties gan Vikijas, gan Kristīnas vietā. tas bija jauki.
un tad es vēl nopriecājos, ka būs nu gan jauka naksniņa - aizmigšu domājot par Barselonu un skanot spāņu ģitārām fonā. bet nekā nebija. bija kātrējā murgainā, sapņiem pārbagātā nakts. pats briesmīgākais bija, ka es sapnī Vita bija mirusi un viņas māsa arī. un tad nu es auklēju Paulu. bija baigi skumji, bet es neraudāju, jo es vēl nesapratu, kas īsti notiek.
un vēl tai pašā naktī es gāju uz teātri tepat Jēkabpilī. un bija vispirms skatītājiem jāuzdod jautājumi aktieriem un katrs, kas bija atnācis, izlozēja, kuram aktierim uzdodams jautājums. es, pārpratuma pēc, jo atnācu ar nokavēšanos, dabūju 5 lapiņas - tātad man bija jāuzdod jautājumi 5 dažādiem aktieriem. un tas vēl nebija viss. izrādījās, ka, lai tiktu uz izrādi, jāizdzer 5 dažādu izmēru glāzītes ar šņabi, sākot ar pavisam mazo līdz tādai jau itin lielai krūze. un arī to es izdarīju, bet beigās uz pašu izrādi tā arī neaizgāju.
ā! un iepriekšējo nakti man bija murgi par vilcieniem. man vis kaut kur vajadzēja braukt, piemēram no kojām uz Rīgas staciju. bet es nokavēju vilcienu un gāju ar kājām uz priekšu. tā es aizgāju līdz nākamajai stacijai, pamanīju, ka esmu kojās aizmirsusi datoru, bet toties satiku brāli, kas uzmācās vienai blondīne. es ar to blondīni sadraudzējos, diemžēl tādā veidā izjaucot brāļa plānus iet ar viņu uz tuvāko mežu "paelpot svaigu gaisu". un tā nu beigās es laimīga braucu ar brāli mājās vilcienā Rīga - Kristpils.
tā lūk!

fuck! tikko jau šo tekstu biju uzrakstījusi, bet sazin ko nospiedu un nu rakstu vēlreiz.
tātad vakar bija tas lielais notikums, kuram vismaz es gatavojos teju vsi nedēļu. manas vecmammas dzimšanas diena (71!). viss sākās ar pasākuma plānošanu, iešanu uz Jēkabpils tirgu otrdien, kas vien izvērtās par piedzīvojumu. tad vēl trešdien devos pa veikaliem, lai sapirktu vēl pēdējās vecmammai vajadzīgās lietas, jo īstā diena viņai bija ceturtdien. bet sestdien bija mūsu kārta un mammas brāļa ģimenes kārta nākt ciemos. protams, viss sākās jau šepat, mājās ar apģērba izvēli - nekādu pliku pupu, plikas muguras un pēc iespējas brīvāku apģērbu, jo jāēd būs daudz. tad nu, kad viss bija gatavs, devāmies ceļā.
jū. svinības izdevās mīlīgas. protams, neizbēgami bija liela izēšanās, nedaudz par daudz grādīgo dzērienu, bet noskaņojums priecīgs. tad galu galā spēlējām arī jautājumu atbilžu spēli - viens izvelk jautājumu, nosaka, kuram citam to uzdos, vēl neizlasot jautājumu, un otrs izvelk atbildi. un tad mēdz sakrist visai jautri. piemēram, mans brālis uzdeva jautājumu manam mazākajam (11 gadi) brālēnam jautājumu - Vai tu mani mīli? un atbilde bija - Atkarībā, cik izdevīgi tas ir man. bet spēles kulminācija bija, kad tas pats mans mazais brālēns parasīja vecmammai, vai viņa kļūs par viņa bērnu māti. mazliet neveikla spēle izdevās, ņemot vērā, ka visi klātesošie ir saistīti visai ciešām asinsradnieciskām saitēm. bet nu vakars bija jauks.
un šorīt brokastīs par godu 1. februārim apēdu piparkūkas, kas tur stāvēja no Ziemassvētkiem.
un vēl viens liels šodienas atklājums, ka youtubē var atrast arī šādas dziesmas.
http://www.youtube.com/watch?v=2qIt3nbY2U0&feature=related (šī mani reiz pārsteidza, kad braucu uz Rīgu. pēkšņi sāka skanēt pa radio un man visu dziesmas laiku bija mute vaļā)
http://www.youtube.com/watch?v=74okV5AnDko&feature=related (šī ir vienkārši atmiņas no bērnības. tā bija manas māsīcas mīļākā grupa un viņa šo dziesmu bija dikti iemīļojusi. un ja viņi izdeva kādu kaseti (ko es tagad neatceros), tad viņai tā noteikti bija.)

šis rīts man iesākās visai žirgti, ja tā var teikt. es beidzot ap 12.20 izdomāju, ka laiks būs jau celties un kāpt ārā no gultas. rītu sāku ar došanos uz vannas istabu. pirms dušošanās nolēmu atbrīvoties no tā visa, kas man traucē mierīgi elpot caur degunu. un, re, ka uz salvetes parādījās arī tās asinis. nu neko darīt - nav jau liela bēda. bij viens tāds laiks, kad man mistisku iemeslu dēļ deguns teju vai katru dienu asiņoja un ar skolas māsiņu jau sākām sadraudzēties. ;) tad nu es tos visus paņēmienus kā apturēt asiņošanu sāku praktizēt. liku kompreses, sēdēju mierīgi ar galvu uz leju, aizspiedu degunu. sēžu, sēžu, bet nekas nelīdz. ķēros pie galējiem līdzekļiem, kas reizēm mēdz palīdzēt - izpūst vēlreiz degunu. nu ko šoreiz nepalīdzēja. sāka asiņot vēl stiprāk. nolēmu beidzot iet dušā. tad nu iespiedu vienu svaigu puļķi degunā un fiksi ielēcu dušā un es centos tik ātri nomazgāties (un tas tiešām bija ātri!), bet nekā. vienalga skatos un sarkanas pilītes pil dušā. ātri nomainīju vēl vienu puļķi un ātri noslaicījos un kaut kā mistiski apģērbos. pa to laiku atkal deguns bija sācis asiņot vēl stiprāk. paskatījos pulkstenī - šķiet, jau kādas 25 minūtes. pamazām iestājās izmisums. tā kā mammai šodien pirmā darba diena jaunajā darbā, prasīju padomu mammai gōglei. un tad salasījusies visādus ieteikumus dodos atpakaļ uz vannas istabu. izņemu puļķi. un netek! :) prieks un līksme! nu tad beidzot nomazgāju seju, visus apasiņojošos priekšmetus vannas istabā un devos mierīgi pabrokastot. un vēl gōgle teica, ka tagad es nevaru šķaudīt, strauji kustēties, gulēt utt. :) un es pat klausīšu! jo pēc principa, ja šitik ilgi asiņo ir jābrauc uz slimnīcu.
ak un šī rīta epopeja atgādināja kādu citu rīta atgadījumu, ko es rakstīju 2005. gada 11.novembrī. man slinkums pārrakstīt ar garumzīmēm, tādēļ es vienkārši ielikšu copy + paste

"shoriit savam brokastu mielastam noluukoju vafeles...bet shis muusu dialogs dazju iemeslu deelj neizdevaas visai patiikams. proti - man saap augsheejo smaganu labaa puse. taatad visi kozjljaashanas darbi bij jaaveic kreisajaa pusee, bet labaa puse liidz ar to tika apdaliita un nejutaas labi.
taadeelj es jaw labi sakozjljaatu bariibu ar meeles paliidziibu sastuumu labajaa pusee, tad biki pamiiciju un uzdabuuju atpakalj uz meeles, ar kuras paliidziibu to visu dabuuju lejaa...

P.S. teejas dzershana izveertaas par ljoooti nepatiikamu, jo dzeru tikai ljooti karstu teeju..

[murgs]"

kā izrādās arī rīti mēdz būt piedzīvojumu pilni! :)

tātad pirms pāris dienām es atklāju vēl vienu veidu kā uzmundrināt sevi un neļauties drūmām domām. es atklāju - Donaldu Daku. ne jau nu gluži no jauna atklāju, tikai nopūtu putekļu kārtu no vecajiem žurnāliem.
bērnībā mēs ar brāli bijām kā traki un uzburti uz to žurnālu. mēs vienkārši alkām pēc tā žurnāla un katru nākamo numuru gaidījām ar nepacietību. pats labākais bija tas, ka mans tētis arī dievināja to komiksu, tāpēc bija garants, ka to žurnālu mums nopirks. pat vēl vairāk - tētis vienmēr izlasīja pirmais un tikai tad deva man ar Janci lasīt.
tā nu es tagad mazliet atgriezos bērnībā un sapratu, ka tas komikss tiešām ir lielisks. un uzjautrinošs. es TIK daudz ko biju aizmirsusi, ka pat nedaudz kauns par sevi - to jau sapratu, kad draugiem.lv spēlēju brain spēli un atbildēju nepareizi jautājumu par Knapu Makdaku. traki! bet tagad esmu atguvsi zaudēto un atceros visu, pat Bruno Bezbremzi, Lēdiju Mīmu, Gosuli utt.
ak jā, kas vēl bija foršs tajā žurnālā - blēņu tarba, kur bija aprakstīti visādi triki un joki, ko izspēlēt ar vecākiem vai draugiem. tie mums ar brāli bij topā! ;) jā, tie tik bija laiki.
paldies Disneya tēvam par šo visu prieciņu!

pēdējā laikā par politiku interesējas visi. katram ir savs viedoklis - kāds jau nu kuram, bet viedoklis ir. es turpretī cenšos bēgt no politikas. jo kā gan citādi ikdienā ir iespējams saglabāt pozitīvu noskaņojumu un smaidu? ziņas skatoties tas vairs nav iespējams. pat mana vecmamma, kas nekad nav interesējusies par politiku, nu ir kļuvusi par aktīvāko līdzdzīvotāju ziņām. un naktīs viņa neguļ, jo domā par visām tām šausmām. bet es mīlu gulēt, tāpēc nekādu ziņu!
dīvainākais ir tas, ka bēgot no ziņām un politikas, sapņos pie manis ar vien biežāk parādās politiskas personas. kā jau iepriekš rakstīju par Godmani, kas mani gribēja aizvest mājās. šonakt Godmaņa nebija.
tātad šonakt savā sapņu dzīvē es devos tusēt (jā, tusēt!) ar vienu savu draudzeni, A.Slakteri un Šleseru, kā arī ar vienu sievieti, ko es nepazinu, bet arī viņa bija iesaistījusies politikā. tātad vispirms mēs aizbraucām uz vienu izstādi kaut kur Rīgas centrā, kur varēja arī pielaikot visādus tērpus. aizejot no turienes Šlesers iedeva dzeramnaudu vienai oficiantei - 3Ls apmērā. un tad mēs devāmies uz citu vietu. neko daudz citu neatceros, bet bija interesanti.
citā sapnī atkal redzēju savu pasniedzēju (vīrieti) pliku mana vectēva dušā. kā arī mums tur notika eksāmens, kad viņš bija beidzis mazgāties. (tas laikam vēl pēcsesijas iespaidā)
jauku dienu! :)

šonakt atkal redzēju visai dīvainu sapni. biju savā fakultātē un soļoju jau prom no turienes. iznākot ārā mani pārsteidza ļoti dīvains skats - pie fakultātes galvenās ieejas pulcējās daudz puišu (vēlāk izrādījās, ka ir arī meitenes). viņiem visiem rokās bija plakāti ar melnbaltām citu puišu bildēm. atpazinu tikai vienu - L. Reiniku, kura bildi rokās turēja puisis vārdā Marats (es nezinu, kā es to zinu, jo ar viņu sapnī nekontaktējos). un tā nu es tur apmulsusi stāvēju līdz viņi visi sev iekārtoja bodītes - nu tādas kā tirgū un pārdeva visādus krāmus. principā nekas mani tur neinteresēja līdz es apstājos pie vienas meitenes galdiņa. viņa pārdeva rozā (un tikai rozā) Hello Kitty rokaspulksteņus. un es izlēmu, ka man tādu obligāti vajag - turklāt viņi visi maksāja tikai 0,99Ls. tad nu es nopirku tādu lielu, spīdīgu, ar daudz kaķīšiem un, protams, rozā. tad gāju atpakaļ uz fakultāti, jo tur nezin kādā veidā notika JVĢ žetonvakars. es turklāt biju pārģērbusies visai interesanti - melni svārki pāri celim, oranžs džemperis un sarkana žakete ar zelta pogām. un gara balta šalle, kas vilkās pa zemi. mērķis bija izskatīties kā skolotājai. pasākums bija ļoti īss, tā vidu vēl es pamanījos sapīties savā šallē un pakrist, bet beidzās ar to, ka kaut kādā veidā mēs ar Lāsmu tur palikām pēdējās. tā nu mēs gājām un spriedām, ka autobuss uz centru iet tikai pēc pusstundas un mums ilgi būs jāstāv un jāsalst, kad pie mums pienāca Ivars Godmanis un piedāvājās aizvest līdz stacijai. (nu un vēl pasakiet, ka viņš ir slikts cilvēks. :D) un tā nu tas sapnis arī laimīgi beidzās.
citā sapnī (arī šajā naktī) es strādāju pie dizaineres par palīdzi - par 2 nedēļām darba man maksāja 200Ls. un vēl citā sapnī mani ieslēdza veikalā. (saldumu tur nebija)
nu jā - bija piedzīvojumiem bagāta nakts! tādu arī šo dienu!