zini, ko tas man atgādina. pirms brīža nezin kāpē biju izgājusi nevis melnajās trepēs, bet lielajās trepēs uzpīpēt, satiku kaimiņieni, kam arī kaut kāda nakts mājas krāmēšana. tā nu mēs tur pīpājām, un šamā žēlojās, ka šai tā neiet, tā neiet, un ka viņa nezinot, ko nu lai dara tālāk. es ieteicu viņai divas dienas to vien domāt kā to, ka dzīve ir forša, ka viņai veicas, ka viss notiek tā, kā viņa vēlas - ka trešajā dienā viņa tam pati būs noticējusi, bet piekatjā dienā jau liksies, ka nekad nemaz nav bijis citādāk. zin ko šamā pateica? ka muļķības kaut kādas, sevis mānīšana, ka viņa tam savu laiku netērēšot.
viņai UZTETOVĒT visās ķermeņa daļās vajadzētu, ka dzīve ir forša:)))