Bravūra
Nikotīn, mīļais, nāc pie manis
ar savām pelēkajām čībiņām
Skumbrais pelēķu mošķis
tu vecais pūpēdi
šodien es tevi piebeidzu
Tu esi slepens vecītis
Ar tavām melnajām sprogām kur
tuvāk pie miesas kas sirmo
Tu pacelies nedaudz virs zemes
Kur tu šodien biji aizmaldījies
Aizej, iekod kaut ko
pasēdi vakara saulītē
Bet tu uzreiz kažox nost
Ar kailu krūti pašā pilsētas centrā
Tu labāk savas pekas uz mana galda neliec
Kādreiz es arī nākšu tevi apciemot
diez vai tu mani vispār atcerēsies