piekrītu rakstītajam, taču lielāka vaina ir pašos cilvēkos (nevis politiķos), jo kā aiziet runa par bērniem, tā visiem viens arguments "nav naudas", valsts jau neko par to nemaksā man, utt. un ja cilvēkiem tāda uztvere, tad politiķi programmās var iekļaut da jebko. un neviens jau neklausās, kad stāstu, ka līdz ar bērna piedzimšanu ieguvu piepildījumu savai dzīvei un joprojām esmu neizsakāmi laimīga, jo nekam citam īstenībā nav nozīmes.