Tu nerakstīji, ka ir jābūt smieklīgai.
Kad sieviete ieskatās spogulī.

Trīs gadu vecumā: ieskatās spogulī un ierauga karalieni.

Astoņu gadu vecumā: ieskatās spogulī un ierauga Pelnrušķīti.

15 gadu vecumā: ieskatās spogulī un ierauga karsējmeiteni/popzvaigzni, ja vien neierauga resno/pumpaino/neglīto.

20 gadu vecumā: ieskatās spogulī un ierauga, ka ir "pārāk resna/pārāk tieva, pārāk īsa/pārāk gara, pārāk taisniem/pārāk cirtainiem matiem" — taču nospriež, ka jāiet izklaidēties tik un tā.

30 gadu vecumā: ieskatās spogulī un ierauga, ka ir "pārāk resna/pārāk tieva, pārāk īsa/pārāk gara, pārāk taisniem/pārāk cirtainiem matiem" — taču nospriež, ka viņai nav laika to novērst un viņa dosies izklaidēties tik un tā.

40 gadu vecumā: ieskatās spogulī un ierauga, ka ir "pārāk resna/pārāk tieva, pārāk īsa/ pārāk gara, pārāk taisniem/pārāk cirtainiem matiem" — taču nospriež: "Es vismaz izskatos kā kārtīga sieviete," un dodas izklaidēties.

50 gadu vecumā: ieskatās spogulī un ierauga: "Es esmu", un dodas izklaidēties, kur vien vēlas.

60 gadu vecumā: ieskatās spogulī un atceras pazīstamus cilvēkus, kuri vairs nekad neskatīsies spogulī. Tad dodas ārā un iekaro pasauli.

70 gadu vecumā: ieskatās spogulī un ierauga gudrību, humoru un pieredzi. Un dodas laukā baudīt dzīvi.

80 gadu vecumā: vairs neapgrūtina sevi ar skatīšanos spogulī. Vienkārši uzliek galvā traku rozā cepuri un dodas laukā baudīt dzīvi.