Par asinīm...
... Kā reiz vakar sēdēju darbā un lasīju Pravieti , un šodien nez kāpēc man gribās to pat uzrakstīt...

"Ir labi dot, kad to lūdz, bet ir labāki dot neprasītam, pašam saprotot;
Un devīgam lielāku prieku nekā dot sagādā meklēt to, kam dot.
Vai maz ir kas tāds, ko būtu vērts paturēt?
Viss, kas pieder tev, kādu dienu tiks atdots;
Tāpēc dod pašlaik, lai došanas laiks pieder tev, nevis taviem pēctečiem.

Jūs bieži sakāt:”Es labprāt dodu, bet vienīgi tiem, kas ir tā cienīgi.”
Koki dārzā tā vis nesaka, nedz arī lopi ganībās.
Viņi dod, lai varētu dzīvot, jo paturēt nozīmē iet bojā. "

Un dot var tika daudz ....