Jau kādas divas nedēļas mūsu darba pagalmā dzīvo kaķu mamma ar bērniem... Bet bērni visi ir akli... Viņiem tā actiņu slimība ... Ir diezgan baisi skatīties kā viņi sēž pagalmā un ņaud , jo nesaprot uz kurieni aiziet , tad mamma nāk un viņus savāc pa vienam ... Vakar vienu uz ceļa sabrauca... Pagājšnedēļ jau zvanījām uz dzīvnieku patversmi lai viņus tomēr kāds savāc... Nevienam viņi nav vajadzīgi...
... Un cik bieži notiek tieši tāpat ar cilvēkiem... Cik bieži mēs izstumjam no sabiedrības tos, kuri pēc mūsu prāta nav "normāli"... Bet kas tad ir normāli, ar ko mēs brīžiem esam labāki par pārējiem ... Ar to ka domājam ka esam labāki ? ...