Visu rītu ....
kārtoju bildes.... Tās nav sakārtotas , bet stāv jau vairākus gadus saliktas vienkārši aploksnēs.... Dzīve kādus kadus četrus guļ vienkārši kartona kārbā....

Laiks.... it kā skrien.... it kā , kad apskatās atpakaļ, sniedz tik daudz piedzīvojumus un dzīvi .....
Laiks - tas vienmēr ir bijis manā izprantnē neizprotama lieta...

Un ko tas dos , kad bildes sakārtos pa laikiem un notikumiem albumā?
Varbūt tā būs vienkāršu lietu salikšana pa laikiem un notikumu secībām?
Bet tā nekādā gadījumā nebūs dzīves sakārtošana.
Bieži sev uzdodu jautājumu, cik daudzi cilvēki varētu par sevi pateikt, ka viņu dzīve ir pilnīgi sakārtota?
..... Neviens......
Katrā laikā savas prasības un trūkumu un mēŗķi ko gribam sasniegt....


Vairāki gadi skaisti sakārtoti albumā ... Daudz jauku un mīļu atmiņu.... daudz notikumu....
Dzīve jau ir viss tas kas ir bijis - mūsu atmiņas....
Jo vairāk jau nekā nav .... Tas kas būs to mēs nezinām....
Bet arī šīs mirklis jau ir aizgājis.....
Un paliek tikai un vienīgi atmiņas...
Un patiesībā kāda būs bijusi mūsu dzīve ir tikai no mums atkarīgs....
Ko mēs atcerēsimies no tā kas ir bijis ...