Cik pasauliite ir mazinja...
un visi mees esam sasaistiiti kopaa, nekad mees nevaram zinaat, no kuras vietas dzirdesim tos vaardus , kurus pasakam shodien, varbuut pat sveshiniekam...
Tas noziimee tikai to , ka meliem nav vietas shajaa pasaulee, tas aatraak vai veelaak naak gaismaa... Atraak vai veelaak mees uzzinaam ko kaads par mums ir teicis ...
Patiesiibaa tas mani nemaz nesatrauc, jo katrs par mani var domaat taa kaa vinjam pasham labaak tiik, jo viedoklji veidojas cilveekiem no taa kaa, kaadaa veidaa, par ko un utt. ir bijis kontakts ar mani... Un konatkti ar cilveekiem ir ljoti dazhaadi... Daži pienjem leemumus par cilveekiem, pat vinjus neapaziistot, tikai dzirdot, ko citi runaa... Daudziem cilveekiem vispaar nav sava veerteejuma vai domu, vinjiem vieglaak liekties uz to pusi , uz kuru puush veejsh ... Dazhi aizmirst to kas ir bijis nesenaa pagaatnee, un dziivo savu, egoistisku iegribu vadiitu dziivi, uz priekshu... Bet arii tas nav nekas slikts, jo ja es kaadam veelos paliidzeet vai ko dot, tas nav ar domu, ka kaadreiz man par to pateiks paldies... Tas ir svariigi man, dot tajaa mirklii tam cilveekam....
Katrs mees naakam savaa pasaulee ar savaam domaam un savu dziives celju....
Es tikai nesaprotu vienu lietu , kas taa ir par robezhu, liidz kurai mees piedodam , un peectam vairs nee.... ARii shii robezha katram ir savaadaaka, citam tuvaak , citam taalaak.... No kaa tas ir atkariigs, vai varbuut tas ir atkariigs kam ir jaapiedod, vai tas mums ir izdeviigi...
Katraa zinjaa es zinu ka piedot, tas ir kaut kas iipash... Pat varbuut mazaak tam cilveekam kuram piedodu, bet man , tas man ir ljoti svariigi... Tas savaa zinjaa attiira mai no kaut kaadaam negatiivaam sajuutaam un energjijaam... Un veel varu apgalvot, ka piedodot esmu tikai ieguvusi, nevis zaudeejusi....
Lai Jums visiem jauka diena...