Tu esi tas, ko tu redzi. Tu esi tas, ko tu dzirdi. Tu esi tas, ko tu jūti. Tu esi viss, kas tev ir apkārt. Tu savā prātā redzi cilvēkus un runā ar viņiem. Tu esi viņi. Viņi ir tavi iespaidi. Tu esi to krātuve.

Tas, ko tu sauc par "Es", ir tikai vēl viens veids, kā raudzīties uz pasauli. Tu noliec sevi starp sevi un pasauli.

Tu esi vasks, kurā katrs priekšmets, katrs cilvēks un vārds ievelk švīku. Tu esi izveidots jau tad, kad piedzimsti. Sākumā tu esi mīksts, un visi tevi veido. Vecumā tu kļūsti ciets un nejūtīgs. Tu veido citus un pats mirsti.

Citi ir tādi paši kā tu, tikai ar citādiem iedobumiem un rievām. Jūs sitaties un berzējaties viens pret otru un dodat tālāk savas švīkas, savu apveidu. Jūs ir veidojusi apkārtējā pasaule, jūsu atmiņas ir atmiņas par pasauli, un jūsu domas ir pasaules veidošana.

Savā švīku un nospiedumu pasaulē iegrimuši, jūs to neatšķirat no īstās pasaules. Švīkas ir jūsu patiesība, un lai neviens nedomā švīkāt jūs šķērsām! Jūs paši viņu sašvīkāsiet pēc sava ģīmja un līdzības.

Tev pāri ir ripojusi pasaule, un tu esi tās nospiedums. Tu esi vaska pika, kas pamazām sacietē. Vai tu vari atrast sevī vēl kaut ko citu?