Viss ir super...
Šīs trīs dienas atkal ir devušas pilnīgi jaunus atklājumus par sevi un mieru...
Mieru ar sevi un to , kas notiek mums apkārt...
To kā mēs pieņemam blakuscilvēkus:)))
To kā mēs reeģējam uz citu cilvēku rīcību...
Bieži vien mēs apvainojamies vai sadusmojamies tieši tāpēc, ka nesaņemam no cilvēkiem to , ko patiesībā esam tikai uzzīmējuši savās smadzenēs... Bet cilvēki rīkojas tikai tā , kā viņi jūtās un tas ir normāli...
Mēs cilvēkus nepieņemam tādus kādi viņi ir tikai tāpēc ka gaidām no viņiem to ko vēlamies mēs, bet šīs lietas reti kad saskan... Un tad mums sāp, un tad mēs uz viņiem dusmojamies...
Patiesībā cilvēks ir vai nu laimīgs, vai nelaimīgs tikai un vienīgi no sevis....
Un tam nav nekāda sakara ar to, kas mums tanī brīdī ir blakus vai nav:)))
Tieši tāpat ir ar vientulību:)

Es zinu! Es esmu laimīga:)))
Kaut arī uz doto brīdi ir tā kā ir:))
Bet tas ir vispareizākais kas var būt:)
Jā, mazliet sāp, bet tas ir tik skaisti:)

Pieņemiet cilvēkus tādi kādi viņi ir, nevis pēc tā kā viņi rīkojas.... Tās ir divas pavisam dažādas lietas....
Un tikai mūsu pašu spēkos ir izlemt vai mēs gribam būt laimīgi, vai nē...
Un tikai mūsu pašu spēkos ir noteikt cik veiksmīga un laimīga būs mūsu šodiena, rītdiena un cik laimīga ir bijusi mūsu vakardiena:)))

Likam jau tik ilgi uz to bija jāiet:)))