Nu jau vairākas dienas dzīvojos pa māju ...
Būs labi viss..... Visi trakumi nu jau ir pāri, tikai mieru un viss nostāsties savās vietās...
Laikam jau viss arī notiek tā kā tam jānotiek....
Bija tiešām daudz par ko padomāt, un galvenais ka bija laiks kad par to padomāt....
Un laikam tas ko vienmēr esmu domājusi , man nav tiesību teikt ka esmu nelaimīga... Lai gan to laikam arī nekad neesmu teikusi:))))
Vienkārši saskāros slimnīcā ar tādām lietām, kuras ikdienā neredzam, tas ir vienkārši briesmīgi.... Un cik cilvēki patiesībā dažreiz ir nožēlojami, sevi attaisodami un izdomādami visādas atrunas... Brrrrrr.....
JA tikai vēl varētu redzēt tāpat kā līdz šim!!!!!
Cik tad daudz uzrakstīju, acis jau pārgurušas un lāga vairs neredzu neko:(
Rakstīsim citreiz:))) Būs labi:))))
Varbūt labāk sākšu dzirdēt:)))))))