eju pa pārpildītu Baronielu. krustojums. pretī nāk Edīte ar pilnu muti čikenbugeru. skatās virsū (vai cauri), ne ar niecīgāko grimasi nereaģēdama uz manu "Čau, labu apetīti!", dodas garām.
tā jau neļaus Edītei mierīgi turpināt savas gaitas. rauju aiz rokas atpakaļ. secinu, ka kārtējo reizi pie vainas skaņu radoši ausu aizbāžņi. protams, lieliski palīdz, ja nevēlies komunicēt, bet izbaudīt savu čikenburgeru uz pārildītas Baronielas. tomēr nepatīkami tā.
p.s. nekad neesmu atzinīgi novērtējusi šādu mūzikas klausīšanās veidu, ja vien ir citi varianti.