Asins sarecēšanas process noris trijās fāzēs. Pirmajā fāzē notiek aktīvā tromboplastina veidošanās. Otra fāze raksturojas protrombina pārveidē trombinā. Trešā fāze ietver sevī fibrina veidošanās no fībrinogena trombinā ietekmē.


Savainojot asinsvadus no sabojātam šūnām izbrīvojās audu tromboplastīns, kuru aktivizē prokonvetins ( VII faktors ). Plazmas tromboplastīns arī piedalās asins sarecēšana. Tromboplastīns, kurš atrodas trombocitos, rindu faktoru iedarbībā kalcija joniem klātesot pārveidojas aktīvajā trombokināzē. Pēdējā darbojās kalcija jonu klātbūtnē uz asins plazmā esošo protrombinu un veido trombinu. Pēdējā ietekmē fibrinogens pāriet nestabilā šķīstošā fibrīnā, kurš fibrinostabilizejoša faktora XIII iedarbībā pāriet fībrinopolimērā, kurš uzturas nešķīstošā stāvoklī. Process kalcija jonu ietekmē nobeidzās ar fibrina sarecējuma izveidošanas.

Tātad, ja šis tromboplastīna laiks ir samazināts, tad pie asiņošanas var būt problēmas, jo asinis nesarec tik ātri kā vajadzētu.