tas, ko vakar izdarīju, tiešām bija stulbi. lab`, tagad pārlasot saraksti, neliekas tik traki. neko jau šausmīgu nepateicu. tik tas viens jautājums, kuram ļoti neveikls formulējums, kas visu sarežģīja.
tomēr man bail, ka ar šo esmu pazaudējusi Tevi. iespēju Tev tuvoties. sajutos tā brīvi, it kā atkal drīkstētu runāt ar Tevi, kad vien vēlos. kaut vai trijos naktī. nu.. nebija laba ideja. nebija. vēlēttos, kaut neko nebūtu teikusi.
jau likās, ka pamazām, pamazām atdzimsim. tas pēc piektdienas sarunas. protams, arī bija puņķi un asaras, atklāti teksti sejā, bet tā vajadzēja. bija ko pārdomāt. lai nepieļautu tās pašas kļūdas. bet eku-reku jau pamanījos vienu atkārtot. kaut kad jau iepriekš biju pamanījusies dzērumā visādas dumjības sarunāt.
nu lab, šoreiz dumjības nesarunāju, bet vienkārši tas bija ļoti nelaikā.
nu nedrīkst tā, nedrīkst.

lūdzu atvaino, cilvēkbērn, ka es tā.
pirmīt mēģināju Tevi sazvanīt. Vai nu nedzirdi, vai nevēlies runāt, vai es nezinu. Gribēju atvainoties. Zinu jau zinu, ka atkal tad Tev uzbāžos, nelieku mierā, bet.. lūdzu piedod.
Es mācos no kļūdām. Cenšos.