Lielie tempi turpinās. Vakar kļuvu par emocionālo graustu. Profolaksei laikam. Sarunājām tikties un aiziet uz kādu filmu. Domāts - darīts! Pussešos pie foruma. Biju tur desmit minūtes pēc noliktā laika, jo, kad braucot uz kino, autobusam degungalā avārija notika, tāpēc satiksme nobremzējās. Bet ne par to. Ieskrēju kino, jau biji klāt. Sēdēji un bakstīji telefonu. Piecēlies, sasveicinājies. Bez satikšanās bučas. Par šo iepriekš domāju, kā būs, ko darīt. Biju izdomājusi neizrādīt iniciatīvu, neuzstāt. Ja vien nebūtu kaut kā automātiski izvairījusies, būtu ij satikšanās buča. Bet dies ar to visu.
Kino. Bija vēl stunda līdz filmai, tāpēc izdomājām, ka jāapmeklē kāda no fc kafejnīcām. es taču uzsaucu. 6. stāvs. virs Rīgas riet saule. Tev aliņu, man rumu. Tā sēdējām, vērojām Rīgas jumtus un runājāmies. Par visu. Par to, kā iet, kā mammai, māsai, kas jauns, kā jaunais fotoaparāts. Jautāji, ko labu esmu sadarījusi, kā ar ģimeni un tā tālāk. Principā - nekas nebūtu mainījies. It kā. Kā gaidam vasaru, kad būs daudz gaišuma, kad varēs diennaktīm apkārt dauzīties. To arī. Man radās sajūta, ka aizvien to uztveram kā ko kopīgu, it kā mēs nebūtu dalāmi. Vēl aizvien.
[tikko Ieva atrakstīja meilu. pavsaris gan jau drīz būs. es bez viņa viarāk arī nevaru.
sāp visa labā puse un rok tirpst - da nez, ko tā ziema dara.
ufff.
un darbi nedarīti. fuj.
gribas cukursaldu smaidu. siltu skāvienu. un skumjas skumjas acis] Saraudināja. Bet ne par to. Es par Viņu, par Tevi gribēju. Sēdēji man pretī, klausījies, ko tur murkšķu un tā. Bieži vien skatījies garām, jo tur tv, kurš rādīja filmu treilerus. Darīju tieši tāpat. Tā dumji sanāk. Vienubrīd gan skatījies acīs. Daudz. Un ar smaidu. Kā senāk mēdzi. Jā, jā - tieši tāpat! Atšķirība - pēc tam mēdzi saķert mani un iedot buču. Bet tik un tā.. tāds dzīvības smaids. It kā Tu būtu tas pats vecais cilvēkbērns, kurš mīlēja mani. Diesvienzin, kas ir tagad. Tomēr.. ir mirkļi, kad noticu. Noticu, ka jācīnās. Jācīnās, liekot Tevi mierā. Saprāta robežās.
Nebija nekā skumjāka par filmu. Ok, muļķības, kas un kā. Bet tā apziņa, ka sēdi man blakus, ka tepat vien esi, bet nedrīkstu ne piedurties. Apkārt ir vēl cilvēki, bet jūtu Tavu smaržu. Nē, ne smaržas, bet smaržu. To pašu, kura vienmēr nomierināja bezmiega naktīs. Kad kārtējo reizi uztrausies no miega, ieelpo un sajūti. Jā, Tu esi tepat blakus. Tātad viss ir kārtībā. Tava siltuma smarža bija tepat blakus, bet pilnīgi neaizsniedzama. Protams, varēju jau ķert Tevi aiz rokas, sameistarot žēlo skatienu, bet saprotu, ka tā tikai aizgrūstu Tevi tālāk no manis. Ja jācīnās, tad klusi, nemanāmi, tik ilgi, kamēr iekarots. Un tā, lai Tu nemaz to nepamani.
Protams, nekas neizgāja tik gludi. Arī filmai pienāk beigas. Attopos, ka tūlīt, tūlīt dosies savā virzienā. Vēl ieskrien Stockmannā pārtiku nopirkt, mani paķer līdzi. Čāpojam lēnām, ļoti lēnām uz pieturu. Neko daudz nerunājot. Šajā brīdī sevi nodevu. Nodevu, ka nekas, itin nekas nav kārtībā. Ka nespēju būt vienaldzīga, ka nevaru notikušajam paskriet garām kā nekam. Šoreiz pavadīji mani līdz pieturai. Vienmēr jau bija tā, ka es Tevi pavadīju, jo Tev katrreiz izdevās ieskaidrot, ka iepriekš Tu mani esi pavadījis. Jaukais cilvēkbērns - ļāvos Tavām mahinācijām. Teicu, lai ej uz savu pieturu, ko nu te daudz, bet teici, ka gribi pārliecināties, ka sagaidu autobusu. Stāvējām viens otram pretī, pa vidu soliņš un baltais iepirkumu maisiņš. Te vairs nemāku būt bezbēdu meitene, jo zinu, ka tūlīt Tu vairs nebūsi līdzās. Zin`, kamēr bijām kafejnīcā, sajutos ļoti labi. Ļoti mierīgi. It kā atkal miera sliedēs. Šeit, ārā, iestājās trauksme. Nekādi vārdi nenāk ārā, varu vien aizgriezt galvu prom, lai Tu neredzētu asaras - nodevējas. Jautāju otrreiz, kāpēc neej uz savu busu. Paklausīji un gāji. Tu aizvien nemāki. Neveikli izstomīji "lllai tev jauka.. nedēļa!" toutalī. viens gan nebija neveikli. uz atvadām noskūpstīji. pieri. uzticības zīme?
aizgāji. nekādi luksofori, tuneļi, bet vienkārši planēji pāri ielai. ar visām aizsargbarjerām. Tev nav robežu. Tūlīt pat atbrauca mans autobuss, tūlīt pat atbrauca Tavs. Trešie, tik pretējos virzienos. tukšums. tukšuma grausti.
gribu kliegt, kā vajag Tavu klātbūšanu. Cik bezjēdzīgas šķiet dienas, kad no rīta vairs nesaņemu "lai Tev jauka diena, mana saule! buča!" kā Tevis..trūkst. līdz izmisumam. līdz izmisumam. nedrīkstu kliegt, nedrīkstu. raidīju Tevi ātrāk prom, jo negribēju, ka redzi manas asaras. Pretruna. Gribēju vēl izjust Tavu klātbūšanu, bet baidos to pazaudēt pavisam. Tev nav jāredz asaras un skumjas. Bij Tava priecīgā meitene.
Šodien kāds cilvēkbērns "uzcēla" augšā šo dziesmu, šo videoklipu. http://www.youtube.com/watch?v=mhxK2IOywVE No sākta gala bijusi Tava dziesma. Piesaistīja, jo, lai gan negribēju to atzīt, tas puisietis pat tīri vizuāli ir ļoti līdzīgs Tev.
Man Tevis pietrūkst, mans puika. Tukši ir naktī pamosties bez kaut kādas smaržas. Tikai ar atmiņu, kā bija. Man. Tevis. Pietrūkst.
Klusē, meitene.