saņēmu sesijas bildes. 

oho! daudz spama, no visa klana varbūt kādas divas, trīs bildes bija kādā jēgā, bet lab, sīkums. šoreiz vairāk to tikai kā vizuālās uzskates materiālu, jo beidzot ieraugu, ka jaunā matu krāsa nudie` ir kas awesome, arī griezums piestāv pēc vella. traki zilas acis fons/zibeņi taisa. tomēr bez smiešanās nu nekādi nav skatāmas bildes. jau to stundu laikā par visu iekšēji ļoti, tik tiešām ļoti uzjautrinājos. rādās, ka tas redzams arī sejas izteiksmēs. :D 

vakarnakt bija dullās pārdomas, kuru sakarā bezmazvai prasījās nošauties. Pietrūkst tā momenta, ka četros no rīta jau pamazām paliek gaišs, līdz ar to var droši doties miegā. Ir jau ir pamazām gaišāks, bet tik un tā. Nomācoši iemigt tumsā. Bet var jau būt, ka gluži vienkārši esmu pārāk nejūtīga, lai ieraudzītu tādas nianses. Un nekad jau naktī nevar sevi pārliecināt, ka rīts nāks labāks, ka drūmās domas nozudīs. Nu ne tač, nevar jau pārliecināt. Grr.

šāvakara debesis gan jau rādās pievilcīgas. kaut kā tā no šejienes:

arī mūžīgā kaite, kas vārdā "neteikt neko", nekur tālu nebija pazudusi. ko gan tur vairs lieku piebilst. smejos. smejos!