mņerr.
gribu bišķiņ pačīkstēt, tāpēc teikšu, ka visu dienu mokos ar vēdergraizēm, rokas īkšķī dabūju skabargu, zeltnesim arī āda pusnorauta [par klavierēšanu kādu laiku jāaizmirst] un kājas mazajam pirkstiņam tulzna. šausmas, vai zinies. :D taču var gadīties, ka vieglāk paliks.
šodien čāpoju pa Vecrīgu, te veros, ka pretī nāk viens pavārpuikiņš, kuru tik vienreiz esmu satikusi. Apstājos un skatos. Šis arī apstājās. Noņēmu brilles, pasmaidīju un - eh, kas par laimi - šis arī pasmaidīja un uzreiz zināja saukt mani vārdā. Nobrīnījos. :D
bet labiņš, tas tā. patīkams sīkums.
par rītdienu sāk mēreni iestāties panika. ko lai dara, kā nu būs būt, taču apsolīju.. āāāāā, vajag kaķi!! un paklausīgu!
dumjā meitene. nākamreiz apdomājies pirms sāc spiegt par katru wiii piedāvājumu.
un cancel pirmajiem altiem un harmoniju meklēšanai, atgriežos pie pirmsākumiem otrā alta veidolā ar visiem tā pamattoņiem. vēl domāju, vai priecājos par to.