šodien. nekā. rīts tukšs. skola. viss pārējais. mierīgi un nekā. līdz pusdienlaikam. tikai pusdienoju, tikai secināju, ka nav garšīgi, līdz ne no šā, ne no tā asaras. pat nedomāju tobrīd par Tevi. un tad, protams, panesās. skumjās domas atkal bija klāt.
devos atpakaļ uz skolu, tuvu izmisuma robežai, tuvu. viena lekcija nenotika, tāpēc pēdējo pacēla uz augšu. mums bija jāzīmē visai ķēpīgs ornaments, ko arī pusotru stundu darīju. nezināju, ka tas var būt tik nomierinoši. sākumā sapūtos, ka ko tādu liek darīt nedēļas pēdējā lekcijā, bet nē. dikti nomierināja.

šodien uz e-pastu atnāca ziņa, kurai saņēmējvārdā bija Tavs vārds/uzvārds. tātad no Tevis. izbijos, ja godīgi. bail vērt vaļā.

tajā biji "atbildējis" uz vēstuli, kuru aizsūtīju Tev otrdien vakarā. Tā ar stāstu par likteni, kā man vecmamma stāstīja. nebija ne vārda no Tevis. atsūtīji bildi. pirmdienas, kad sēdējām kafejnīcā. teici, ka esi atsācis staipīt fotoaparātu līdzi, lai ķertu mirkļus. noķēri mani.

tagad man ir tā bilde. protams, šādu atbildi varu visvisādi interpretēt, sak, cik daiļrunīgi, taču nē. vienkārši atsūtīji man bildi.

ja godīgi, nav nekādu emociju. bilde. kautri smaidu Tev un maisu tēju. nolēmu atbildēt uz šo ziņu, sakot paldies par bildi un pie reizes apvaicājotes, vai rītdiena vēl pastāv spēkā. es zinu, ka tā nav labi, nav labi atgādināt, bet ko nu vairs. šā vai tā - šīs dienas kopš otrdienas neesmu devusi ne ziņu. arī šī īsti nebija nekāda ziņa. apmēram tā, it kā pajautāt pretimnācējam pareizu laiku. viss.

nav un nebūs viegli. par Tevi atgādina smaržas. nē, ne nu gluži tās, kas flakonā, nē. kaut vai atsevišķi cigarešu dūmi. ne visi. [lai gan neticu, ka māku atšķirt to tur zeltīto marlboro no, teiksim, jebkurām citām] zinu, kā Tu tad smaržoji.
pirmas brītiņa tepat mājās iečāpoju vannasistabā, kurā kāds tikko bija mazgājis zobus. smaržo pēc Tavas zobupastas, Tavas vannasistabas, lai gan lieto Sensodyne, kas pavisam noteikti nav šeit.
var jau būt, ka tikai prāts liek visur sasmaržot, atgādināt. lai gan.. pat telefonā īsziņas neskatos. lai neskumdinātu, lai nedomātu, kāpēc bija tā, kā bija.

starp citu, šeit rakstot, man tas tā neatsauc atmiņas ar skumju nokrāsu, tās atmiņas ir gaišas. šeit uzrakstot, pēc tam nebēdājos, neskumstu. katrā ziņā - paliek vieglāk.

tagad būs jādodas gulēt, jo ir nogurums un šausmīgs drebulis. kā izskatās pēc visādiem internetresursiem, šovakar neesi mājās. gan jau uzdzīve. nē, es nebēdājos, ka neesi aicinājis mani līdzi. Tev tā vajag. tāpat zini, ka neturu uz Tevi ļaunu prātu, neesmu dusmīga. Nav jau par ko. Teicu šo Tev, vēl teici paldies. Augstu to vērtē. Arī zinu.

Bet tagad - pie miega. Zini, ka vēlu arī Tev mieru un miegu. Pat ja nesaku to skaļi, vienmēr nodomāju Tev gaišas domas. Tad sirds paliek mierīgāka.