atradu 15/16 gadu dienasgrāmatveidīgos ierakstus. vāāāāj! :) traki naivi. reku būs viens:

sodīti ar sa [jeb 2+2=5]

13. mai 18:43 | Komentāri: 3

un... ir tik sasodīti labi reizēm atļauties būt nebēdnīgam.
ir tik sasodīti interesanti aizdejot pa Rīgas centra ielām un ieliņām ar savu visīstāko būtību. maza bērna un koķetas meitenes apvienojumā.
un ir tik sasodīti labi aizlienēt no tēta senu bereti, kura savā mūžā tik daudz ko pieredzējusi, ka šādas skuķu padarīšanas to jau vairs nepārsteidz.
ir tik sasodīti intriģējoši paslepus aizlienēt no brāļa visrūtaināko kreklu, kurā varētu ielīst pa diviem lāgiem. nospert kreklu un doties ielās.
ir tik sasodīti jauki izvilkt no skapja arhīviem savus visskaistākos un sievišķīgākos svārkus, tos pasveicināt un likt vīties ap kājām un diet līdzi dejas soļos. viens, divi, trīs, hops!
ir.. ir tik sasodīti sasodīti atrast baltas mežģīnotas zeķubikses, uzvilkt vispatriotiskākās kedas, atņemt mammai vispatriotiskāko mētelīti un.. un aizdejot. aizdejot, lai iepriecinātu. jā, un arī šokētu. bet.. bet ne par to!
ir tik sasodīti reizēm aiziet prom no tā ikdienišķā, paspēlēt vieglu un pavisam nevainīgu teātrīti. mulsinoši, bet parādās visbērnišķīgākais naivums. un tā jau ir īstenība.
ir tik sasodīti varonīgi iekāpt savās balles kurpēs un aizdejot prom, lai tikai redzētu Venēcijas ainiņas tepat. netālu. bez maksas. par spīti jau tā nodejotām kājām.
ir tik sasodīti labi ļaut sajusties sev tik brīvam, cik nu vien ir jauda! ignorēt apkārtējo pelēkmasu neizpratnes pilnos skatienus, ļauties dziesmai, dejai, ķēpai ar vismīļāko saldējumu..
ir tik sasodīti apsveicami mācīties no jauna ieskatīties cilvēkiem acīs. no jauna. un arī svešiem cilvēkiem.
un vēl sasodīti apsveicamāk ir tad, ja uzdrīkstos dāvāt arī savu smaidu. visīstāko. un to siltāko. un vēl vairāk pasmaidīt, ja otrs atbild ar to pašu!
ir tik sasodīti labi atļauties būt bezrūpīgam un nebīties klīst apkārt. jā, pat tad, kad likums to vairs neatļauj! dejot, vērot visfantastiskākos mēness zīmējumus, atļauties nakts vidū nopirkt no Bastejkalna puķu sieviņas tulpes. un uzdāvināt tās pēc tam mammai. tā drīkst.
ir tik sasodīti iedvesmojoši klausīties visu nakti to visskaistāko mūziku. mirkļa iespaidā. šoreiz īpašā vērība tikusi Baložu Pilniem Pagalmiem. un Dzelzs Vilkam. un mūžīgajai klasikai. neaizmirsīsim sveču mūziku pa akordiem - mi mažors, la minors, re mažors, sol mažors, do mažors, si septakords, atkal mi mažors..
ir tik sasodīti atvieglojoši iegrūst degunu pat vissintētiskākajā tulpē un sajust, ka tā aizvien ir dzīva. pat par spīti modifikācijai. pat tas netraucē!


un ir sasodīti svēti iemācīt citiem pasmaidīt. bez sintētiskā pieskaņas.

post scriptum vietā:
dīvaini, bet uz mirkli pazuda vēlme aizbēgt. fobija no sabiedrības attieksmes vienam pret otru uz mirkli paslēpjas.