sveiki, dārgie!
un tātad - itin veiksmīgi esmu ievēlusies piektajā rīta stundā. kontā nobimbāta filma, daudz izdzerta ūdens un secinājums, ka piedrāzt visu - braucu prom! "no rīta" sapakošu savas kurpītes [glabāju tādu naivu cerību, ka sākšu tās arī nēsāt, ne tikai priecāties un siekalu slienāt] un prom būšu. nekādu puikiņu, murrājošu kaķēnu lomiņu, nekādas čīkstuļpīkstēšanas, jo - džīz! - nav jau mirstamā vaina. bišķ [bišķ?] prātā jāpieaug un jāapdomājas. jestrākai ironijai atminējos par to vienu mūsu dziesmu, gribēju jau noklausīties, bet itunes library cītīgi apgalvo, ka esmu to izdzēsusi. nu lūk, vai nav brīnišķīgi? tāpēc aizvien palieku pie Lost In Translation - tā jau tāda Liepājas mūziciņa.
lav is noiz un pēdējais laiks atmosties no tukšgaitas mocībām.
eju ēst!