To zinu es, to zini arī Tu, kas būtu noticis, ja piektdien būtu Tev pievienojusies. To tā kā sauc par kontaktu. Pat ja tagad labuprāt kur triektos prom, ne mirkli nenožēloju, ka paliku mājās. Ne jau nu par spīti tā darīju, ne jau tāpēc, ka negribētu, bet gan tāpēc, ka bija uzradies apzinīgums par ko citu. Tā arī bija labāk.
Starp citu, atkal sapnī gozējies. Šoreiz Tev bija līdzīga lapa kā šī, kurā raksti par to, kā jūties. Tur bija Tava interpretācija par to, kas notika piektdien. Vienvārdsakot, šoseja, Tev kāda meitene līdzās, Tu viņai paralēli savas domas klāstīji. Domas sakrita ar laiku, kad sūtīji konkrētās īsziņas. Biji gatavs kalnus gāzt, bet tad nezinu gan, kas notika, bet devies pie sava tēva, jo, sak`, nauda vairo aizsargātību un varu.
Savādi, protams.