P pajautāja, kā man klājas, kā mums abiem klājas. Viņš jau neko nezina par šo visu. Beidzot arī pateicu. Tā briesmīgi palika. Sirds pa muti ārā lec, visa nosvīdusi, smagums. Tagad to zinās arī viņi. Jocīgi tā.
Šobrīd daudzmaz miers. Lai gan.. cik vispār var būt miera. Tāds ietonējums par jēdzienu.
Esmu nejauka, slikti izturos pret draugiem. Valdos, lai nesakliegtu, lai viņi atstāj mani vienu, ar savām domām. Egoistiski. Neko padarīt, ka tāda tā apkārtējā telpa.