jaukiņa dieniņa, vī.
vēh.
lab, man nebūtu iebildumu. lai ir, kā ir šodien.
lekcijas beidzās, devos uz 17. trolejbusa galapunktu. garastāvoklis pietiekami nekāds. uun.. še tev! pretī nāca Tavs labākais draugs KP. Nebija cita varianta, kā tikai novērsties. Negribu tapt atpazīta. Tas ilga vien dažas sekundes, taču dienu sagrozīja neizbēgami. Vēl tik atliek pareizās dziesmas noklausīties, un totāls tukšums ir klāt. Iedomājos, kā būtu, ja būtu - ja nebūtu novērsusies, ja būtu apsveicinājusies, apjautājusies, kā klājas, bet galu galā - kā Tev. Nav man drosmes ne Tev to jautāt, kur nu vēl K.
Sadugums.
Nav sakāmā. Tikai kaut-ko just un viss.
Brīžam noticēju, ka viss būs daudzmaz pieciešami, ka gan pārdzīvoši, bet - re kā. Spars, kustība, nodarbinātība jau bija atpakaļ. Bez variantiem, kā tikai darboties, darboties, lai tikai nedomātu, nedomātu.. lai nedomātu. Lai caur nedomāšanu aizmirstu, lai apslāpētu sirds kliedzienus, piebāztu tai pilnu muti.
Šodiena bija tā diena, kad pārējā pasaule sagāja pilnīgos ragos - visa kā ir tik daudz, tik pārāk daudz, ka nav spēka domāt.
Klausīties mūziku, blenzt griestos, pārsalt. Viens variants.
Numur divi. Cīnīties ar ikdienas nelabumiem - piebeigt darbu kalnus. [fiziski vairs šodien nevelku - nav precizitātes]
Numur trīs. Kā vēlētos prom no ieslodzījuma. Lai ausīs skan iedomu mūzika, prom uz klajumiem, pie vējiem, prom, prom. Saķepums viscaur, mudžekļi - jāgrib izpeņķēties. Pie vējiem un pārsalt.
Nekādu darbību, tikai ļauties plūsmai.