skumjvakars. vēders nemierīgs un ar sāpi, kaķs novārdzis un vaktējams, alu nevar dabūt, telefons ar atslēgtiem izejošajiem zvaniem un lielās austiņas nočakarējušās. ņēmos atsākt durvju taisīšanu, bet pat tam īsti nav garastāvokļa, jo nepieciešams darbarīkus pārasināt. tuvākais šmirgelis tā kā būtu mājas pagrabā, bet negribas prasīt atslēgu. tagad tik neaizmirst, ka rīt, kad nesīšu uz darbnīcām atskaites lapu, jāpaņem uzasināmie.
riebīgvakars, kad nekas neapmierina. dusmojos, ka nesanāk izdomāt kādu nebūt samierinājumu. bakstīt kādu draudziņu augšā? nea. nevaru ne piezvanīt, transporta iespējas arī ierobežotas un no šokolādes palikusi mazāk par pusi. [un tagad, savukārt, šķendējos, ka man visam ir attaisnojums, sak`, kāpēc kaut ko nevarētu izdarīt :D]
ēēē, es zinu! jāpaēd. :)
šoko sen kā vairs negribas, bet kaut ko sāļu gan varētu.
jau pāris dienas kā gribas bulciņu kalnus un tamlīdzīgas negausības.