Brīvprātīgās studentes statusā....
Šajā reizē šoferīši, kā savā starpā norunājuši, veda mani uz/no skolas ņemot tikai pa piecītim par braucienu, pat tad, ja iestrēgām kādos mašīnu plūdos. Gan mājās, gan pārbraucienos pa pilsētu, gan arī skolas pagalmā, es baudīju rudens dabiskos mākslas darbus.
Skolā man pārāk raibi gāja.... Negaidot es ieguvu brīvprātīgās studentes titulu.... Bija vēlēšanās pārvērsties par neredzamo cilvēku, kad uz manu pusi tuvojās kāda no vadošajām pasniedzējām.
Grupu darbos biju aktīvāka nekā parasti. Skolā ir pieņemti tik stingri noteikumi par obligāto nodarbību apmeklējumu, ka neticas, ka tie ir izpildāmi.... Man gribas gleznot, nevis pildīt nevienam nevajadzīgus mājasdarbus! Nākamo reizi uz skolu ir jāierodas ar baltajām čībiņām.
No pasniedzējiem visvairāk mani pārsteidza Sarmis Mikulāns, jo viņš pateica to, ko es šajā skolā vairs necerēju dzirdēt, attiecībā uz patiesību par ārējās ES ieinteresētību cilvēku ekspluatācijā un zem iztikas minimuma turēšanā....
Sakarā ar to, ka es nesmēķēju un nepiedalos pārpildītās kafejnīcas stresos,- man sanāk ļoti maz, vienkārši tāpat, draudzīgi parunāties ar kolēģiem. Šajā reizē visvairāk iznāca parunāties ar Laimoni un Edmundu.
Pie manis uz skolu atnāca bijušā kolēģe, tagadējā draudzene, Inga. Mēs tā jautri papļāpājām par dzīvi un man sanāca drusciņ nobastot rektores vadīto lekciju.... Tīšuprāt jau es negribēju nobastot nevienu lekciju.... Inga pastāstīja, ka tagad viņai ir māja, kuras durvis ir vienmēr atvērtas draugiem.... 