Digital Jestering - Ķīna

Vairākus gadus atpakaļ mums ar G. radās doma par braucienu pa transsibīrijas maģistrāli līdz pašai Vladivostokai. Paraugoties apkārt (kartē), ceļojuma idejai drīz tika pievienota arī Ķīna, paildzinot iecerēto blandīšanos līdz aptuveni 3 mēnešiem. Sākumā mēģinājām iekārdināt vēl kādus braucējus, kam vēlāk atmetām ar roku - izdomājām braukt divatā. Neskatoties uz uzticamo ceļabiedri un jau kaut kādu iekrāto summu, šis ceļojums diemžēl netika īstenots. Tā nu tas toreiz sanāca. Pamazām iztērēju arī iekrāto naudu: 2010. gada vasarā Polijā, Ukrainā un 2011. gadā ceļojumos uz Maroku, Balkāniem un citām - Eiropas - zemēm.

Neskatoties uz naudas trūkumu, tomēr kaut kā domājot ar K. par nākamo iespējamo braucienu, neapdomīgi izlēmām doties Ķīnas virzienā. No sākotnējā plāna gan tur maz vairs atlicis - cita ceļabiedre, brauciena ilgums sarucis līdz 30 dienām, transsibīrijas vilciena vietā - lidmašīna. Taču Ķīna ir Ķīna. Šodien saņēmām Ķīnas vīzas, lidmašīnu biļetes kabatā, atliek tikai izdomāt maršrutu, sameklēt ķīniešus iekš CouchSurfing un veikt 100+1 citu mazu un lielu darbību. Paralēli - iepazīšanās ar Ķīnas kultūru neklātienē - sākot no dokumentālā kino līdz mākslas filmām, mazliet dažādu laiku un žanru mūzikas. Citiem vārdiem, Ķīna šobrīd pilnīgi pārņēmusi manu prātu un reti kam citam pietiek laika un intereses.




Ķīna ir milzīga valsts - 3. lielākā pasaulē. Īsais ceļojuma laiks nozīmē lielāku steigšanos, sabiedriskā transporta izmantošanu vismaz daļas attāluma veikšanai (stopēšanas vietā). Kas vēl vairāk palielina izmaksas. Varbūt Ķīna ir lēta valsts pati par sevi - lētas pusdienas proletāriešu ēdnīcās, lētas naktsmītnes ar atbilstošiem higiēniskajiem apstākļiem, lētas Ķīnas preces, utt. Taču viena lieta Ķīnā noteikti nav lēta - tūrisms. Katram kaut cik jēdzīgajam parciņam, dabas rezervātam vai muzejam naskais ķīnietis ir piekarinājis biļešu kiosku. Ķīnā tāpat vien pa klaju dabu ne visur var pastaigāt, skaistākajās vietās pavisam noteikti nē. Un mazliet tomēr jocīgi par dabas parku maksāt, piemēram, Ls 12 (+8 Ls par autobusu parka iekšienē). Nu var jau būt, ka arī tas nav daudz priekš kārtīga tūrista, bet es diemžēl neesmu tūrists. Nākas daudz pētīt un domāt, lai iekļautos pēc iespējas tuvāk vidējam rādītājam 10 Ls/dienā, kas ķīniešu tūristiem šķiet pilnīgi utopiski. Bet es Eiropā ar 10 EUR/dienā izdzīvoju, dīvaini tomēr Ķīnā tērēt vairāk.

Tāpat arī izrādās, ka 3 dienas pēc lidmašīnas biļešu iegādes, parādījušās par 100 Ls lētākas biļetes (no Rīgas uz Pekinu un atpakaļ - ~230 Ls). Mēs gan turp uz Pekinu un atpakaļ no Šanhajas, bet diez vai brīvprātīgi maksātu 100 Ls vairāk par atšķirīgu izlidošanas pilsētu vien.

Vēl kādus 100 Ls nākas pietērēt par potēm. Salasījos šausmu stāstus par slimībām, simptomiem un sekām - nobijos. Ķīnā dzīvo 1/3 no pasaules hepatīta slimniekiem, izplatīts vēdertīfs, difterija. Nu labi, ka ne holēra. Japāņu encefalītu un trakumsērgu tomēr ceram nedabūt arī nepotējoties. Šodien sapotējos pret hepatītu A/B, samaksāju 33 Ls (kopā būs 77 Ls par hepatītu vien). Pret difteriju Latvijas valsts ir gatava pasargāt bez maksas. Vienīgais labums, ka hepatītiem pēc tam mūža imunitāte un arī pārējās potes ir uz vairākiem gadiem, kas ļoti noderēs blandoties pa nabadzīgām un antisanitārām vietām, kas mani arī visvairāk interesē.

Beigās tā vien sanāks, ka varēs priecāties, ja izdosies iekļauties 999 EUR budžetā, bet var gadīties notērēt arī visus 1111 EUR kopsummā. Par 30 dienām Ķīnā.