ĢMO forever

« previous entry | next entry »
Jun. 1st, 2012 | 01:23

Izrādās, ka aizliegt ĢMO audzēšanu nebūt nav vienkārši. Un pat ja kādai valstij pietiek politiskās gribas to izdarīt, tas tūlītēji izsauc asu reakciju.

Tā, piemēram, kārtējo reizi tiek atcelts Francijas aizliegums audzēt Monsanto ģenētiski modificēto kukurūzu. Francijas atsaukšanos uz kaitīgumu videi Eiropas Pārtikas drošības iestāde (EFSA) noraida kā zinātniski nepamatotu. Pirmoreiz MON810 YieldGuard kukurūzu Francija aizliedz jau 2008. gadā. Tad aizliegumu atceļ vispirms Francijas galvenā administratīvā tiesa, pēc tam arī Eiropas Savienības Tiesa.



Tikmēr ĢMO sakarā tracis izceļas Dānijā, kur cūku fabrikas īpašnieks Borups Pedersens publisko pētījumu par ĢM sojas kaitīgumu cūku veselībai, vienlaikus apgāžot mītu par ĢM cūkbarības ekonomisko izdevīgumu. "Dāņu dosjē" skaidri parāda, ka cūkas vairāk slimo, mirst no apetītes zuduma, mokās ar caureju, mirst no čūlām un citām kaitēm.

Pie atziņas par ĢM kukurūzas, tostarp MON810, kaitīgo ietekmi uz žurku veselību nonākuši arī franču zinātnieki visnotaļ kontrolētā eksperimentā, uzrādot būtisku kaitējumu aknām, nierēm un citiem orgāniem. Tiek izvirzīta hipotēze, ka šo izmaiņu cēlonis ir ĢM kukurūzas audzēšanā izmantotie pesticīdi, taču netiek izslēgtas arī ģenētisko modifikāciju metaboliskās sekas.

Pastāv pētījumi, kas norāda uz pašreizējo ĢMO pētījumu protokolu nepietiekamību. Ar 90 dienu pētījumiem vien esot par maz. Tas, ka šobrīd nav noteikts minimālais pētījumu ilgums, esot bezatbildīgi pret patērētāju veselības aizsardzību, secina franču zinātnieki.

Taisnības labad jāsaka, ka pastāv publikācijas, kurās atrodami secinājumi par ĢMO nekaitīgumu dabai, dzīvniekiem, cilvēkiem, kā arī pētījumi par ekonomisko izdevīgumu un ko tik ne. Arī Monsanto tipa biotehnoloģiju gigantiem ir savas zinātniskās nodaļas, kas labprāt publicē visu, kas parāda viņu produkciju labā gaismā. Nopietni cilvēki gan baumo, ka perspektīvas, kuras ir mazāk glaimojošas, paliekot atvilknēs.

Ja ar veselības un vides argumentiem nepietiek, var atminēties arī par to milzīgo ekonomisko nabadzību un sociālo postu, kādā Monsanto ir iedzinusi daudzus trešās pasaules valstu zemniekus, kas nereti noved pie bankrotiem, pašnāvībām un citām nejaukām lietām. Ar autortiesībām aizsargātas terminatoru sēklas, kuras dod tikai vienu ražu un katru gadu jāpērk atkārtoti, nav gluži ekonomisks atbalsts, zem kā tiek piesegta šī industrija.

Vēl jo vairāk, biotehnoloģiju korporācijas ar juristu armijām (nereti lielākām par zinātniskajām nodaļām), milzu budžetiem, lobijiem politikā, milzu ietekmēm universitātēs spēj itin labi izbīdīt lēmumus, izplatīt melus, aizbāzt mutes, izdarīt spiedienu un, zaudētu tiesu gadījumā, arīdzan bez lielām grūtībām nomaksāt sodus, lai tikpat negodprātīgi turpinātu tālāk. Taču tā jau ir plašāka mūsdienu problēma, strukturāli iebūvēta sabiedrības sociālekonomiskajā struktūrā.

* * *

Latvijā ĢMO audzēšanas ierobežojumu noteikšana ir pašvaldību ziņā. ĢMO audzēšana patlaban vēl nav aizliegta šajos Latvijas novados: Strenči, Līgatne, Saulkrasti, Mārupe, Babīte, Engure, Bauska un Salaspils.

Bez cilvēku uzturam domātajām augu eļļām un margarīniem, ĢMO sastopami dzīvnieku barībāĢM sojas īpatsvars dzīvnieku barībā ir no 10% (cūku barībā) līdz pat 23% (putnu barībā). Par ĢMO saturošu dzīvnieku barību īpaši aktīvi iestājas Dzīvnieku barības asociācija (DzBA). Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome (LOSP) iebilst, ka Latvija var sevi nodrošināt ar lētu un pilnvērtīgu proteīniem bagātu dzīvnieku barību, kas nesatur ĢMO, un, kas ir pat 2-3 reizes lētāka par dzīvnieku barību, kas iegūta no ĢM kultūraugiem un to kopējā nosacītā barības vērtība būtiski neatšķiras.

* * *

Es neesmu pret ĢMO kā tādiem. Iespējams, ka tie var būt veselībai un videi nekaitīgi, kā arī ražošanā efektīvāki un tamlīdzīgi. Taču ņemot vērā pretrunīgās reakcijas visās saistītajās jomās (ekonomiskajā, sociālajā, vides, veselības, u.c.), galīgi nav skaidrs, kāpēc netiek piemērota stratēģija better safe than sorry, nosakot stingrus un ilglaicīgus pētījumus ierobežotās platībās, lai noteiktu ietekmi uz vidi, cilvēku un dzīvnieku veselībām? Tā vietā sasteigtu komercražošanu uz pilnu klapi, pildot kabatas milzu korporācijām, bezatbildīgiem zemniekiem un piesedzošiem birokrātiem. (Kādai vispār jābūt situācijai, lai Francijas lauksaimniecības ministrija ar prezidenta atbalstu neko nevarētu iesākt pret notiekošo?)

Riebjas tas, ka bezzobainu ministriju, nejēdzīgu tiesu un uzpirktu ekspertu vadībā kārtējo reizi tieši zinātne draud izdarīt lāča pakalpojumu cilvēcei un planētai. Kā tādi ķīnieši - vieni pelnīs, otri cietīs. Vismaz IKP pieaugs, gan no ĢMO audzēšanas, gan tai sekojošo veselības pakalpojumu sniegšanas dzīvniekiem un cilvēkiem.

Resursi Latvijā:
http://www.zemesdraugi.lv
http://www.brivsnogmo.lv
http://www.gmo.lv


Bonusā:
Aggrotech thriller dokumentālā filma:
Scientists Under Attack - Genetic Engineering in the Magnetic Field of Money
(59 min, YouTube, 2009, USA/Germany, IMDB)

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {4}

x-ƒ

from: [info]x_f
date: Jun. 1st, 2012 - 15:33
Link

Ugh, Monsanto.. Esmu lasījis par tiem nosacījumiem, ko viņi izvirza zemniekiem. Viņi var apsūdzēt un iznīcināt pat tos zemniekus, kas uz savas zemes neaudzē viņu sēklas, bet kāds to dara kaimiņos. Skaidrs, ka putni un dzīvnieki var aiznest dažas sēklas citur un, ja tās tur atrod, tad tas uzreiz ir likumpārkāpējs. Viengadīgās sēklas, ko jau minēji. Šķiet, tur bija arī kādi nosacījumi, kā zemniekam padarīt gandrīz neiespējamu atteikšanos no Monsanto preces audzēšanas nākotnē, ja viņš to reiz ir sācis darīt.
Kad par to visu lasīju, man tas likās kā politekonomiskais šausmu stāsts.

Par pašu ĢMO piekrītu – tam ir zināmi plusi, bet mīnusi un patiesā ietekme uz dzīvajām būtnēm vēl nav pietiekami ilgstoši izvērtēta.

Reply


from: [info]slikts
date: Jun. 1st, 2012 - 18:41
Link

bilde ar zombijiem nerada iespaidu, ka ir darīšana ar saprātīgiem un atbildīgiem cilvēkiem, bet atsauc atmiņā panikas cēlāju stereotipu. īstā vieta tādiem pārspīlējumiem ir komēdijās.

par dāņu cūkkopi: publikācijas laikrakstos un "informatīvi materiāli", kas ir domāti plašākai publikai nevis ekspertiem, mēdz būt veids, kā izvairīties no ekspertu kritikas, un izvairīties no kritikas nav derīga pieeja, kā iegūt uzticamas zināšanas.
Taisnības labad jāsaka, ka pastāv publikācijas, kurās atrodami secinājumi par ĢMO nekaitīgumu dabai, dzīvniekiem, cilvēkiem, kā arī pētījumi par ekonomisko izdevīgumu un ko tik ne. Arī Monsanto tipa biotehnoloģiju gigantiem ir savas zinātniskās nodaļas, kas labprāt publicē visu, kas parāda viņu produkciju labā gaismā. Nopietni cilvēki gan baumo, ka perspektīvas, kuras ir mazāk glaimojošas, paliekot atvilknēs.
tu vienā piegājienā noraidi visu literatūru, kas varētu neatbalstīt tavu viedokli. tas ir labs veids, kā redzēt tikai to, ko tu gribi redzēt, bet tas nav derīgs veids, kā veidot uzticamas zināšanas. zinātniskajā procesā ir tādi trūkumi kā tevis minētais 'publication bias' u.c., bet zinātniskajam procesam nav derīgu alternatīvu, ja mērķis ir uzticamas zināšanas

ģmo riski prasa piesardzību, bet nozīmīgi riski ir arī likumu ieviešanai. likumus pēc ieviešanas ir grūti mainīt inerces dēļ, pat ja tiem ir būtiski trūkumi. aizliegt ģmo kā kategoriju ir problemātiski tāpēc, ka tā ir plaša un tai ir potenciāls uzlabot cilvēku dzīvi.

cits risks ir pārspīlēt ģmo ietekmi uz veselību, jo to nosaka daudz grūti kontrolējamu faktoru. piemēram, pat salīdzinoši konkrētais pētījums par žurkām neizslēdz iespēju, ka patiesībā veselības izmaiņu cēlonis bija pesticīdi nevis kukurūza. literatūras apskatam par ģmo galvenais secinājums ir par ierobežotajiem datiem.

saprātīga un atbildīga pieeja būtu ņemt vērā visus riskus un ierobežojumus, tāpēc es nevaru uzticēties cilvēkiem, kas tikai "močī" vienā virzienā. es šobrīd dotu priekšroku tādam risinājumam, ka tiktu aizliegta monsanto "plēsīgā" pieeja, izpēte tiktu kārtīgi regulēta, un varbūt ģmo pārtikas marķēšana arī būtu regulēta, un sabiedrībai par ģmo būtu pieejama uzticama informācija. visādi "zemes draugi" gan panāk to, ka ģmo tēma ir lieki piesārņota un politizēta, tāpēc manis pēc jūs variet izčibēt ar visām savām zombiju bildēm un propagandas filmām ar biedējošu fona mūziku

Reply | Thread


Trickzter

par korporācijām, zinātni un ģmo

from: [info]suic
date: Jun. 1st, 2012 - 22:12
Link

Piekrītu teiktajam.

Par situāciju vispār:
Taču man nav tik naivas ticības tam, ka zinātnieku atklātais tiek godprātīgi prezentēts un tam, ka zinātnes datiem ir adekvāta ietekme uz politiskajiem lēmumiem.

Spēle jau sākotnēji noris asimetriskos apstākļos. Korporācijas aktīvi lobē netaisnīgus likumus; ja nevar, pārkāpj likumus; cenšas slēpt nodarījumu līdz pēdējam; tiesājas, vilcinās un, piežmiegtas pie sienas, nomaksā sodu... un turpina līdzvērtīgu praksi līdz kārtējai tiesas prāvai... cik tik uziet.

Citiem vārdiem, cilvēce vēl nav ieguvusi savās rokās līdzekļus ar kuriem apturēt šādus alkatības motivētus (tātad kapitālismam raksturīgus) procesus. Kamēr dažviet tiesājas par to, lai kāda konkrēta korporācija pārstāj darīt to, ko jau dara (un iekš kā ir pieķerta), vai izvācas no turienes, kur jau ievākusies, uz atsevišķa gadījuma pamata; tikmēr šie nodarījumi notiek visapkārt masveidā. Nu ja, neesi pieķerts un notiesāts, tātad nevainīgs, vai ne?

Un tu runā par riskiem? Par to, ka likumu varētu būt grūti mainīt inerces pēc? Un kā izbeigt to inerci, kas piemīt jau nemērā apgriezienus uzņēmušajām korporācijām (ne tikai ĢMO laukā) un to ēnu piedēkļiem valdībās un citviet? Kas mūs pasargās no tā, taču ne jau zinātne?


Par zinātni
Es domāju, ka pietiek norādīt uz negatīvo eksperimentu rezultātiem, lai par obligātu padarītu striktu izpēti regulētos apstākļos ar maksimālu informācijas caurspīdīgumu.

Manuprāt, veselais saprāts (un zinātniskā metode) šajā situācijā pieprasa nevis samēroties ar publikāciju skaitu, bet gan ņemt vērā ikkatru pētījumu, kas norāda uz iespējamajiem riskiem. Šiem pētījumiem tad jāseko atbildēm, kas norāda vai nu uz kļūdām metodoloģijā, vai arī uz rezultātu neatkārtojamību. Citiem vārdiem, nepietiek, ja pētījums tiek ignorēts, bet tā vietā tiek piedāvāti kaut kādi citi, pozitīvi rezultāti. (Galu galā, ar pašu algotiem vai daļēji sponsorētiem zinātniekiem tādus rezultātus nebūs īpaši grūti veikt.)

Proti, jebkurš punkts, kurā ir aizdomas (sākot no ietekmes pētījumu centros un universitātēs un beidzot ar pašiem veselības un vides datiem) obligāti jāpakļauj caurspīdīgai un neviltojamai izpētei. Ja korporācijas rezultāti nav saskaņā ar šādiem pārbaudes pētījumu rezultātiem, piedzīt tik astronomisku sodu, ka pietiek visu pārējo korporācijas pētījumu un prakšu pārbaudei.


Par ĢMO
Es dotu priekšroku, ja šobrīd nenotiktu nekāda ĢMO komercaudzēšana, kur nu vēl pielietošana dzīvnieku vai cilvēku pārtikā. Bez tā visa var iztikt, labumi ir apšaubāmi, visa tā skaistā pasaka par labo dzīvi ir izrādījies konkrēts fufels. Manis pēc var klapēt ciet visu to bodi un turpināt zinātnisko darbu, kamēr nepārprotami var tikt piedāvāts kvalitatīvs produkts (visos aspektos - no sociālekonomiskā līdz veselības un vides; sākot no audzēšanas un beidzot ar lietošanu).

Nemaz nerunājot par marķēšanu. Jūtu līdzi amerikāņiem, kuri nevar uz pārtikas pakas izlasīt, vai ir ĢMO, vai nav. Arī Latvijā gandrīz visu tīklu veikali klaji pārkāpj likumu, pēc kura ĢMO saturošs produkts jānovieto savrup ar skaidru norādi. Gribētos, ka jānorāda ir ĢMO jebkurā daudzumā, ne tikai virs 0.9% (daudzums, kas izzīsts no pirksta).


P.S.
Ja tu vari atspēkot manis teikto pēc būtības, nevis piesieties kāda šaura aspekta formalitātēm, tad lūdzu, uz priekšu. Varam parunāt par zinātnes un sabiedrības attiecībām arī uz citiem piemēriem, ja esi ar mieru ieguldīt laiku, būt konsekvents un atvērtu prātu, nevis priekšspriedumu pilns.

Reply | Parent


Trickzter

440+ published safety assessments

from: [info]suic
date: Jun. 21st, 2012 - 23:38
Link

The Biochemical Society supports the view that, while it is indeed proper to maintain a reasonable level of regulatory control, a wealth of experience and experimental data from national academies, governments and regulatory authorities has shown that the use of GM techniques presents no particular or novel hazards beyond those already encountered in agriculture. This view has just been clearly endorsed in an EU report : "According to the projects' results, there is, as of today, no scientific evidence associating GMOs with higher risks for the environment or for food and feed safety than conventional plants and organisms".

no: http://gmopundit.blogspot.com/p/410-published-safety-assessments-on-gm.html

Reply