pļus
Līdz šim no Vendersa biju redzējis tikai Debesis pār Berlīni, kas man ļoti nepatika - kaut kāds jēls Koelju, brāļi Ziemeļi un Sent-Ekziperī (droši vien kļūdos, droši vien filma bija lieliska)Tagad noskatījos Parīzi Teksasā un Amerikāņu draugu (atzīstos, ka skatījos dēļ Naumaņa un Rietumas grāmatas ieteikuma, tā liek man bieži vilties, bet joprojām turpinu vadīties pēc viņas) un tagad Venderss man atkal liekas sakarīgs režisors, kurš pelnījis vietu blakus Hercogam un skatīšos droši vien vēl kaut ko no viņa. Sevišķi laba bija Amerikanishe Freund. Visvairāk uzrunā forma un tiešām nav pat svarīgi par ko tās filmas ir (šajā gadījumā detektīvs, vai vismaz kaut kas līdzīgs detektīvam), tas varētu būt arī romantisks mūzikls, bet forma uzrunā. Ja nemaldos, tad Vācu jaunajam kino bija kaut kāda līdzība ar Franču jauno vilni un Dogmu - dokumentālā maniere, neprofesionāli aktieri (šis gan laikam nav tas gadījums, jo vienā no galvenajām lomām Deniss Hoppers), vopšem - kino, kas nemēģina tevi apmānīt. Katrā ziņā, es noticēju.