Orsons Velss
Par spīti skeptiķiem (ja viena režisora filma visur - gan uzticamos, gan mazāk uzticamos kino topos tiek atzīta par labāko filmu kino vēsturē, dabiski, ka skeptiķi ir), uzskatu, ka viņš ļoti labs gan kā aktieris, gan kā režisors. Godīgi sakot, mana apzinātā pieredze aprobežojas tikai (Velss režisējis 40, bet filmējies 120 filmās) ar četrām viņa filmām – Pilsoni Keinu (Citizen Kane), Svešinieku (Stranger), Ļaunuma pieskārienu (Touch of Evil) un Procesu (the Trial) un vēl vienu filmu - Trešais cilvēks (Third man), kur Velsam bija lieliska loma ar leģendāro un nodrāzto frāzi, kas skan aptuveni tā: „Francijas vēsture ir asiņainu revolūciju, karu un nodevību pilna, bet tur tapa renesanses meistardarbi un dzima ģēniji, Šveicē 500 gadus bija miers, bet ko viņi ir radījuši? Šveices pulksteni, bļe!”. Šo filmu iesaku sev noskatīties vēlreiz. Par pilsoni Keinu neko nevaru un negribu teikt. Procesu iesaku Kafkas (grupas) faniem, jo manuprāt, šis ir diezgan labs (interesants?) ekranizējums ar Entoniju Pērkinsu (viņš arī N.Beitss sk. zemāk) Jozefa lomā. Ļoti amerikānisks Process (nu kaut vai tas, ka Jozefu beigās uzspridzina, jo slepkavām pietrūkst dūšas viņu nodurt), bet Kafka arī kaut kur tur tajā visā ir. Tāds savāds, ekstraverts Kafka. Dīvains.
Bet priekš manis vislabākā ir Ļaunuma pieskāriens – film noir kvintesence. Velss kā parasti ir slikts (Svešiniekā viņš ir bēguļojošs nacistu ideoloģiskais līderis, Trešajā cilvēkā – slepkava un spekulants, Procesā – advokāts (Kas gan tur slikts? Ulvi?)) – korumpēts detektīvs, piedevām alkoholiķis, ar lieko svaru un pastāvīgu riebuma izteiksmi sejā. Otrā plāna lomā, kā izbijusi detektīva pudelesmāsa, pavīd arī Marlēne Dītriha. Pirmās filmas 5 -10 minūtes skaitās leģendāras – tāda sarežģīta, gara aina bez montāžas - no spridzekļa ielikšanas mašīnā līdz sprādzienam.
Varbūt kāds teiks, ka tās ir ļoti naivas filmas.
Tev taisnība, riebekli!