saulaina -

Man "sabojāti svētki" ir bijusi šādi: Jaungads, kurā man uzdāvināja tādas pašas zilas slēpes, kādas man jau bija pāris gadus pirms tam, tikai garākas. Man jau iepriekšējās zilās slēpes riebās, ļoti gaidīju, kad varēšu tās nomainīt; un te man uzdāvināja tādas pašas. Tā kā tā bija diezgan dārga, tāpēc arī bija vienīgā dāvana uz to Jaungadu, neko citu mierinājumam es nesaņēmu, pat ne konfekšu paciņu.

Un uz (laikam 15-to) dzimšanas dienu es saņēmu kaut kāda stulbeņa psihologa eksaltēti didaktisku pusaudzēm domātu grāmatu "Parunāsim par mīlestību", ko jau pirms pāris nedēļām biju grāmatnīcā pašķirstījusi un konstatējusi, ka baiss sūds. To arī nevilcinājos vecākiem pateikt, un viņi apvainojās: "Palasi, palasi, neesi nemaz tik pieredzējusi, neko tu nezini!"

(Atbildēt) (Diskusija)

īstenībā jau grēks sūdzēties, man uzdāvināja vismaz KAUT KO. Ja ņem vērā daudzās aizmirstās dzimšanas dienas bez dāvanām vispār, jālīksmo un jāpriecājas, ka tad dāvanas vēl bija :)

(Atbildēt) (Iepriekšējais)