saulaina -

zini, ar to politkorektumu var iebraukt pamatīgās ziepēs.
kur paliek emocijas, cilvēcīgums?

kāpēc man ar kādu sarunājoties domāt vai es drīkstu kaut ko teikt vai nē, nevis vienkārši pateikt? jo ja ir ko teikt, tad tas tāpat tiek pateikts. varbūt ne tam cilvēkam, kuram jādzird, bet kādam citam.

nu Tu man pateiksi, ka es kaut ko daru nepareizi. un? man gabals no tā nenokritīs. protams - tajā mirklī man tas nepatiks, bet agrāk vai vēlāk es par to sākšu domāt, apsvērt un vienā jaukā dienā atgriezīšos pie Tevis, lai risinātu sarunu.

(Atbildēt) (Diskusija)

var gan gan

nu ja tu ķerru ved apgāztu otrādi - tad es varētu teikt ka nepareizi, vai mēģini adīt ar tamboradatām, vai kaut ko tamlīdzīgu.

bet piemēram - ja pa manam nepareizi ir ļaut vai neļaut savam bērnam kko, es taču neteikšu, ka tavam tas ar būs nepareizi

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Piekrītu.

No otras puses man liekas ka īsti draugi var arī par bērnu audzināšanu kaut ko pateikt. Svarīgi tikai kā to dara.

Es kā noskatījos to TED talk par kaunu un trūkstošo atbalstu ,tā tas man visu laiku pa galvu maisās. Vēl gan neesmu izdomājusi kā to pozitīvi pagriezt.

(Atbildēt) (Iepriekšējais)