|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Tātad::
Jauns |
FriendsofFriends |
Visi |
Tēmturi:: kino | ēst | saulaina -
Comments:nu es lietoju bezmaksas versiju- paskatīsies kas sanāks.
- tas ka tas pēc krūma būs- noteikti. / man pat prasītos ka var uzlikt netā- un palūgt zināmos radus ierakstīties, jo es piem dzimšanas datus oyrās pakāpes brālēniem nezinu. Mani viena otrās pakāpes māsīca tur kā reiz online versijā iereģistrēja, nu i es tur sadzinu sev zināmos radus. Pirms padsmit gadiem es diezgan pamatīgi aizrāvos ar šo, sazīmēju radu kokus uz abām pusēm, līdz arhīviem un baznīcu grāmatām gan netiku, bet vienalga bija interesanti.
Ne katram patiks netā :(
Vēl ir veco laiku avīzes pieejamas, pat tur esam atraduši radus pieminētus. Gaidāms, ka kaut kad arhīvs ieliks dvēseļu revīziju datus, tautas skaitīšanu datus, Latvijas pasu arhīvu un vēl citus dokumentus. Tad vēl šo to varētu precizēt. Vēl mamma daudzko pa draugiem.lv ir salasījusi kopā, īpaši par jaunāko paaudzi, kas viņas izpratnē ir jaunāki par 40 :) Netā var ieiet: http://www.ciltskoks.lv/ http://raduraksti.wordpress.com/ http://genforum.genealogy.com/latvi Tur ir opcija, ka koks pieejams tikai reģistrētajiem. Protams, nets ir nets, bet tas ir apmēram tāpat kā friends-only ieraksti cibā :)
Var sameklēt jau esošus un pievienot savam kokam, tātad var ar vienu koku strādāt vairāki cilvēki, ja viņus tur saaicina, tad katram ir rediģēšanas iespējas, izņemot tos profilus, kuri tur ir paši reģistrēti.
Es tur esmu piereģistrējies, bet koku tur neesmu speciāli zīmējis. Visi galvenie raduraksti ir kā reiz iekš genopro un no genopro eksportētās versijās, kas sakārtotas izdrukāšanai.
Es to nepatiku biju domājis citādāk - ne katram patīk jaunā un nepazīstamā vietā reģistrēties. Lai reģistrētos specializētā vietnē, ir jābūt zināmai motivācijai un interesei. Un interese par radurakstiem mostas ar gadiem, parasti pēc 40. Un interese mostas bieži vien mostas tad, kad vecvecāki ir jau aizgājuši, un kad cilvēks saprot, ka ir nokavējis laiku, kad varēja viņiem vienkārši pavaicāt.
Vispār, latviešiem nav pārāk raksturīgi vēstures liecības glabāt. Zinu ne vienu vien gadījumu, kad vecīši aiziet, un jaunie pēc tam, daudz nedomādami, vecos krāmus sadedzina, tai skaitā vecus foto albumus, vecas grāmatas, vēstules un citu kaut ko, ko slinkums izšķirot, un kam neredz tūlītējas šodienas vērtības. Var izdrukāt. Var bildes salikt, var visādus sīkumus sarakstīt - un diezgan ērts lietošanā. Mums ar to radinieci pat izdevās atkost, kā apvienot dubultos profilus, mums tur kokā daži saradojušies savā starpā, līdz ar to kas koks tāds sarežģīts.
Senākos rados mums vairākkārt trāpījās kur māsīcas ar brālēniem precējušies. Laikam tas nebija retums senākos gados.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||