ir nu gan tas Roko Butiljone čubriks. norakstījis gandrīz visa 20. gs. mākslu, viņš piemin Aristoteļa sentenci par divu veidu verdzībām. protams, labāk būt cita fiziskam vergam, ne savu afektu vergam. protams, Roko. es jau saprotu, ka Pēterim tu patīc tikai tāpēc, ka tev atšķirībā no lielā vairuma politiķu, ir kaut kādi ētiskie principi. un tu esi pret politkorektumu. :
tikko atcerējos Arta Sveces sleju pirms pāris gadiem Dienā, kur viņš šo visu lamāto jēdzienu (politkorektums) mēģināja attīrīt no butiljoniskajiem priekšstatiem, kas ap to laika gaitā aplipuši. un kaut kā tā pusvārdā palika. bet Butiljonem viss i skaidrs un smaids sejā kā izkopēts no Rafela gleznas
tikko atcerējos Arta Sveces sleju pirms pāris gadiem Dienā, kur viņš šo visu lamāto jēdzienu (politkorektums) mēģināja attīrīt no butiljoniskajiem priekšstatiem, kas ap to laika gaitā aplipuši. un kaut kā tā pusvārdā palika. bet Butiljonem viss i skaidrs un smaids sejā kā izkopēts no Rafela gleznas
Comments
|
man ētika bij pie Sveces
(Reply to this) (Thread)
|
mani aizkustināja tā sleja, kur viņš stāstīja par čigāniem, kas izlikdamies par amaldījušamies rumāņu tūristiem, no viņa izkrāpa kaut kādus latus. tāds samulsis un banālā situācijā sevi pieķēris Svece
|
man viņš baigi patika
(Reply to this) (Parent)
es no savas puses turpinu sajūsmināties par Butiljones izteikumu intervijā "cilvēki, kuriem nav bērnu, neveido vēsturi". nu vecīt, aristotelieti, baigā grāvī esi iebraucis..
Bet tas viss ir anekdotiski, vienkārši anekdotiski - daudz vairāk mani uztrauc fakts, ka Pēteris Bankovskis pamazām kļuvis par tādu kā Rīgas Laika "balsi" politiskos jautājumos. Pārējiem vienkārši ir vai nu slinkums vai neinteresanti rakstīt par politiku, Pēteris vienīgais uzcītīgi to dara, čakli kaļ savu katolistiski iekrāsoto neokonservatīvo čuguniņu (skat. viņa ievadu intervijai), dzirksteles vien lec. Un, kas visbēdīgāk, ikreiz, kad Pētera raksti no RL tiek ielikti Delfos, viss tas delfu komentētāju apdauzītais 'pidaru'-nīdēju un Morāles un Kristīgo vērtību stiprinātāju bariņš no sajūsmas piečurā bikses, "oi super, malacis Pēter, beidzot tu, inteliģents cilvēks, pateici, ko mēs visi te domājam". Pilnīgi gribas nokliegties: Hei, apturiet kāds Pēteri Bankovski!
Bet tas viss ir anekdotiski, vienkārši anekdotiski - daudz vairāk mani uztrauc fakts, ka Pēteris Bankovskis pamazām kļuvis par tādu kā Rīgas Laika "balsi" politiskos jautājumos. Pārējiem vienkārši ir vai nu slinkums vai neinteresanti rakstīt par politiku, Pēteris vienīgais uzcītīgi to dara, čakli kaļ savu katolistiski iekrāsoto neokonservatīvo čuguniņu (skat. viņa ievadu intervijai), dzirksteles vien lec. Un, kas visbēdīgāk, ikreiz, kad Pētera raksti no RL tiek ielikti Delfos, viss tas delfu komentētāju apdauzītais 'pidaru'-nīdēju un Morāles un Kristīgo vērtību stiprinātāju bariņš no sajūsmas piečurā bikses, "oi super, malacis Pēter, beidzot tu, inteliģents cilvēks, pateici, ko mēs visi te domājam". Pilnīgi gribas nokliegties: Hei, apturiet kāds Pēteri Bankovski!
(Reply to this) (Thread)
Tas plakātisms labāk cērt cauri trulībai. Kas interesanti, pieprasīts ir truls saturs, bet kautkādā ziņā mainīga forma. Tikai nevaru atkost kādā. :)
(Reply to this) (Parent)
man tomēr tajā Roko kaut kas patīk.
kaut vai tas, ka neviens no mums neuzdrīkstas tā domāt.
kaut vai tas, ka neviens no mums neuzdrīkstas tā domāt.
(Reply to this) (Thread)
lai arī teiksim es sirds dziļumos tam visam piekrītu, bet neļauju sev tā domāt, tas būtu pārāk sāpīgi
(Reply to this) (Parent)
|
es visai Roko pašpārliecībai fonā jūtu vienkāršu aprobežotību. un mani nepārliecina tikpat aprobežotā Bankovska sajūsma par to, ka politiķis var no galvas citēt filozofus. Rortija vārdiem runājot tāds Butiljone ir tipisks metafiziķis, kamēr Bankovskis šķiet vienkārši bēg no "dekonstruktīvisma grāvja" mezdamies "īsteno vērtību" grāvī. saproti, grāvī, kur vīd tikai baltas un melnas avis, nekādu gradāciju
bet vai tad ir kaut kas pa vidu starp dekonstruktīvismu un to melnbalto??
es arī vienkārši laikam esmu tajā "īsteno vērtību" grāvī.
ir protams arī trešais ceļš - negodīgais - apšaubīt šī jautājuma svarīgumu.
es arī vienkārši laikam esmu tajā "īsteno vērtību" grāvī.
ir protams arī trešais ceļš - negodīgais - apšaubīt šī jautājuma svarīgumu.
|
teju tēju neizlēju, klausies, patiesība, brīvība, mīlestība, brālība utt. jēdzieni vienm;er būs jēdzieni paši par sevi - un nekādi tur Butiljones tos nevarēs pašus par sevi pievērst katolicismam vai Amerikai vai Jēzum Kristum. tie lamātie "dekonstruktīvisti" taču nemēģina dekonstruēt šos jēdzienus, bet gan tradīciju kā lūkoties uz tiem (skat. Nīči). protams, atturos no spriešanas visu to dekonstruktīvistu vārdā, jo nešaubos, ka to vidū ir daudz kas arī man derdzīgs un nepieņemams. tomēr tas Butiljone brauc virsū visai paradigmai; viņš brauc virsū visam postmodernismam, bet ar tik tizlu argumentāciju kā jau sholastiķim. jo braukt virsū vajag visam - arī dievam tam kungam un svētajai trīsvienībai; un Merilinam Mensonam; un Vonnegūtam.
nu nevar būt kāda laikmeta paradigma a priori "laba" vai "slikta" - pēc jau piesauktā Rortija tā vienkārši ir sagadījies - tā ir vēsturiskā nejaušība (skat. Tukiša recenziju Krahta "1979"), līdz ar to mums nav butiljoniski banāli jālamā laikmets bet jāskatās pašiem sevī
nu nevar būt kāda laikmeta paradigma a priori "laba" vai "slikta" - pēc jau piesauktā Rortija tā vienkārši ir sagadījies - tā ir vēsturiskā nejaušība (skat. Tukiša recenziju Krahta "1979"), līdz ar to mums nav butiljoniski banāli jālamā laikmets bet jāskatās pašiem sevī
tu runā no neticīga cilvēka pozīcijām, tātad mūsu saruna nav iespējama. var visam braukt virsū, kamēr tu meklē, bet tad, ja esi atradis, noticējis, šāda intelektuāla diršana, ka viss ir relatīvs, kļūst lieka, rudimentāra. vai manierīga ierakstīšanās modē (atkal - laikmeta!) visam braukt virsū savukārt ir otra laikmeta mode.
tas individuālā līmenī. es tam roko piekrītu personas līmenī.
par politisko un sociālo līmeni - vispār neko nezinu. tur varētu piekrist arī tev, jo šajā politiskajā/sociālajā līmenī viss šķiet vienlīdz attālināts un smieklīgs, lai arī varētu braukt virsū visam. man nav domāšanas izejas punkta šiem jautājumiem, tāpēc tur laikam drīzāk tiem p-modernistiem piekristu. ja vien viņi tik slimīgi nereaģētu uz pieļāvumu, ka patiesība varbūt ir un ir cieta. manuprāt šajā jautājumā svaru kausi ir līdzsvarā.
tas individuālā līmenī. es tam roko piekrītu personas līmenī.
par politisko un sociālo līmeni - vispār neko nezinu. tur varētu piekrist arī tev, jo šajā politiskajā/sociālajā līmenī viss šķiet vienlīdz attālināts un smieklīgs, lai arī varētu braukt virsū visam. man nav domāšanas izejas punkta šiem jautājumiem, tāpēc tur laikam drīzāk tiem p-modernistiem piekristu. ja vien viņi tik slimīgi nereaģētu uz pieļāvumu, ka patiesība varbūt ir un ir cieta. manuprāt šajā jautājumā svaru kausi ir līdzsvarā.
|
pilnīgi piekrītu par to, ka patiesība ir cieta. bet nepiekrītu, kad to mēģina piesavināties kāda ideoloģija vai reliģija
(Reply to this) (Parent)
|
"Ja ir kāda partija, kas apgalvo, ka tai nav taisnība, es esmu tās biedrs"
Kamī
Kamī
(Reply to this) (Parent)