stepes_vilks

man tomēr tajā Roko kaut kas patīk.
kaut vai tas, ka neviens no mums neuzdrīkstas tā domāt.

(Reply to this) (Thread)

lai arī teiksim es sirds dziļumos tam visam piekrītu, bet neļauju sev tā domāt, tas būtu pārāk sāpīgi

(Reply to this) (Parent)

es visai Roko pašpārliecībai fonā jūtu vienkāršu aprobežotību. un mani nepārliecina tikpat aprobežotā Bankovska sajūsma par to, ka politiķis var no galvas citēt filozofus. Rortija vārdiem runājot tāds Butiljone ir tipisks metafiziķis, kamēr Bankovskis šķiet vienkārši bēg no "dekonstruktīvisma grāvja" mezdamies "īsteno vērtību" grāvī. saproti, grāvī, kur vīd tikai baltas un melnas avis, nekādu gradāciju

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet vai tad ir kaut kas pa vidu starp dekonstruktīvismu un to melnbalto??

es arī vienkārši laikam esmu tajā "īsteno vērtību" grāvī.
ir protams arī trešais ceļš - negodīgais - apšaubīt šī jautājuma svarīgumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

teju tēju neizlēju, klausies, patiesība, brīvība, mīlestība, brālība utt. jēdzieni vienm;er būs jēdzieni paši par sevi - un nekādi tur Butiljones tos nevarēs pašus par sevi pievērst katolicismam vai Amerikai vai Jēzum Kristum. tie lamātie "dekonstruktīvisti" taču nemēģina dekonstruēt šos jēdzienus, bet gan tradīciju kā lūkoties uz tiem (skat. Nīči). protams, atturos no spriešanas visu to dekonstruktīvistu vārdā, jo nešaubos, ka to vidū ir daudz kas arī man derdzīgs un nepieņemams. tomēr tas Butiljone brauc virsū visai paradigmai; viņš brauc virsū visam postmodernismam, bet ar tik tizlu argumentāciju kā jau sholastiķim. jo braukt virsū vajag visam - arī dievam tam kungam un svētajai trīsvienībai; un Merilinam Mensonam; un Vonnegūtam.
nu nevar būt kāda laikmeta paradigma a priori "laba" vai "slikta" - pēc jau piesauktā Rortija tā vienkārši ir sagadījies - tā ir vēsturiskā nejaušība (skat. Tukiša recenziju Krahta "1979"), līdz ar to mums nav butiljoniski banāli jālamā laikmets bet jāskatās pašiem sevī

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu runā no neticīga cilvēka pozīcijām, tātad mūsu saruna nav iespējama. var visam braukt virsū, kamēr tu meklē, bet tad, ja esi atradis, noticējis, šāda intelektuāla diršana, ka viss ir relatīvs, kļūst lieka, rudimentāra. vai manierīga ierakstīšanās modē (atkal - laikmeta!) visam braukt virsū savukārt ir otra laikmeta mode.
tas individuālā līmenī. es tam roko piekrītu personas līmenī.

par politisko un sociālo līmeni - vispār neko nezinu. tur varētu piekrist arī tev, jo šajā politiskajā/sociālajā līmenī viss šķiet vienlīdz attālināts un smieklīgs, lai arī varētu braukt virsū visam. man nav domāšanas izejas punkta šiem jautājumiem, tāpēc tur laikam drīzāk tiem p-modernistiem piekristu. ja vien viņi tik slimīgi nereaģētu uz pieļāvumu, ka patiesība varbūt ir un ir cieta. manuprāt šajā jautājumā svaru kausi ir līdzsvarā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pilnīgi piekrītu par to, ka patiesība ir cieta. bet nepiekrītu, kad to mēģina piesavināties kāda ideoloģija vai reliģija

(Reply to this) (Parent)

"Ja ir kāda partija, kas apgalvo, ka tai nav taisnība, es esmu tās biedrs"
Kamī

(Reply to this) (Parent)