Jo vairāk domāju par to, ko uzrakstīji, jo vairāk sāka sāpēt galva. Mēģinu saprast tevi (jo +/- labi pazīstu), kā un kādā kontekstā to domāji, mēģinu to reflektēt uz sevi - nekas nesanāk - pilnīgi sveša problemātika. Nē, laikam jau es tsevi nepazīstu. Vakarā tiekamies? Kā lai tevi atpazīst? Pēc kaunā nosarkušajiem vaigiem?