puisis, manuprāt, perspektīvs. iespaids, ko atstāj Tavs apraksts var būt maldinošs, taču manī tas raisa piesardzīgas simpātijas ar zināmu apbrīnas piešprici. lūk, viņš nav stereotipu upuris, un spēja apvienot savu individualitāti ar asu ožu organizational behavior laukā nenoliedzami kāpina viņa vērtību tādu uzņemēju acīs, kas meklē darbiniekus, kas spēj redzēt ārpus rāmjiem. Cik noprotu no apraksta, viņam piemīt pašpārliecība, un komunikācija nav nedz lišķīga, ne nievājoša, bet biedriska un konstruktīva.
Manuprāt, Tavs mulsums nav saistīts ar viņa drediem. Piedod, ka tā saku, un es to daru, raugoties no sava skatu punkta - es izjustu apbrīnu un skaudību vienlaikus, neskatoties uz to, ka manu personīgo mērķu sasniegšanai piesavināties kādu no viņam, bet ne man piemītošajām spējām vai īpašībām es uzskatītu par pilnīgi lieku. Līdz ar to nejūtos un nevēlos justies par viņu ne zemāka, ne pārāka. Intereses pēc es gribētu pārbaudīt novērojumu atbilstību realitātei, tādēļ pārsteigtu viņu, nākamreiz tiekoties pastiepjot roku un stādoties priekšā. Ja ne citādi - just for fun:)