Nē, nav gan. Ieraksta struktūra iezīmējās ļoti skaidri: cilvēks grib izrauties nevainīgā vietā, "kur nebūtu svešu pēdu". Taču nokļuvis iedomātajā ideālajā vietā - dabas takā, cilvēka radītā nevainīgās vietas sublimācijā - viņš tūlīt pat to sagrauj, izsmēķējot cigareti. Jo viņš saprot, ka viss ir nepareizi - situācija ir mākslīga un pats tur pilnīgi neiederīgs. Ar franču auto, piedevām. Vietā, kur sadurās pavisam cits 20km-nieks un 9km dabas taka. To iebāž acīs gan starro kunga sērsnas izjūta, kas sūta nepareizus signālus, gan meitēns, viņas vīrs, 2 bērni un kaimiņiene. Izrauties līdz nevainīgajai un šķīstajai vietai viņš nevar. Jo tādas nav un, iespējams, galvenais varonis tur nemaz nevēlās tur nokļūt. Tūrists.