src Jaunākais Arhivētais Draugi Par sevi
  • 13.4.18 16:15
  • Ne pārāk sen savā biroja ēkā, ejot pusdienās, nejauši satiku kādu bijušo kolēģi no seniem laikiem. Sauksim viņu par Aigaru.

    Atceros viņu ar dalītām jūtām, no vienas puses kaut kādus projektus izbīdīja, līdz galam arī noslēdza. No otras - tomēr liela daļa tāds gaisa bīdītājs, kurš pacentās pārlikt lielu daļu darba uz citiem.

    Bija tātad jauns kolēģis, ne ta no vidusskolas, ne ta no otrā kursa, kurš šo to jēdzīgu padarīja. Varbūt viņu sauca par Egīlu. Puisis ar maz pieredzes, bet lielu atbildības sajūtu un samērā gaišu galvu.
    Kā gadījās, kā ne, kādam Aigara vadītam projektam bija problēmas un Aigars Egīlu paņēma palīgos. Projekts daudz maz jēdzīgi un šķiet pat vajadzīgajos termiņos noslēdzās. Toties Egīls pāris dienas pēc tam iesniedza atlūgumu. Izdega cilvēks. Teicās uz Austrāliju braukt vai vēl kur. Vēlāk soctīklos un nekur tā arī neesmu viņu atradis. Diemžēl.

    Tad atpakaļ pie nesenākiem laikiem. Aigars ierauga mani: "Čau, ko ta tu te? Strādā, ja? Nezini, kur te (pieņemsim) Piena Finanses?"
    Jāpiezīmē, ka pulkstens bija pāris minūtes pāri apaļai stundai. Nezināju, paraustīju plecus. Aigars ieurbjas mani ar savām spožajām suģestējošajām acīm: "Kā tiešām nezini? Tu taču te strādā! Tev noteikti jāzina!"

    Nez kāpēc tā vietā lai pasūtītu šo dillēs par nekaunību, pat nedaudz apjuku, sāku skatīties apkārt un pretī ieraudzīju durvis: "skat, PFS, varbūt Piena Finanšu sistēmas?" Tā arī beidzās šī tikšanās.

    Un kā jūs, cibiņi, arī brīžiem esat tik viegli iespaidojami?
  • 14 rakstair doma
  • 13.4.18 16:45
  • judging the mice
    judging the micerasbainieks

    es gribēju saprast, bet neko nesapratu


  • Atbildēt
  • 13.4.18 16:46
  • src
    srcsrc

    ļaujiet man mēģināt vēl


  • Atbildēt
  • 13.4.18 18:06
  • judging the mice
    judging the micerasbainieks

    visvairāk man nav skaidrs par pāris minūtēm pāri apaļai stundai


  • Atbildēt
  • 13.4.18 18:07
  • src
    srcsrc

    tātad viņš nedaudz kavēja tikšanos


  • Atbildēt
  • 13.4.18 18:49
  • qgmr101
    qgmr101qgmr101

    Man šis par apaļām stundām nepieleca arī, līdz nepaskaidroji.


  • Atbildēt
  • 13.4.18 16:52
  • austra
    austraau

    jā, neko nesapratu, tikai to, cik kaitinoši ir teksti “kā? Tev taču jā-zina, -būt, -atceras”


  • Atbildēt
  • 13.4.18 17:02
  • Heda
    Hedaheda

    Atpazīstu sajūtu. Vai Egīlam tas projekts ilga mēnešiem? Tad nav brīnums, ka gtibējās uz Austrāliju, pavisam.


  • Atbildēt
  • 13.4.18 17:34
  • src
    srcsrc

    jā, varētu būt, ka kādi trīs vai vēl ilgāk.


  • Atbildēt
  • 13.4.18 22:14
  • usne
    usneusne

    Es nesaprotu cilvēkus, kas var izdegt 3 mēnešos.


  • Atbildēt
  • 14.4.18 16:03
  • Mežiniece K.
    Mežiniece K.hekate

    Man bija tāds gadījums. Precīzi trīs. Nu labi, divi mēneši un 3 nedēļas.


  • Atbildēt
  • 14.4.18 16:03
  • Mežiniece K.
    Mežiniece K.hekate

    Bet nekad vairs


  • Atbildēt
  • 13.4.18 17:46
  • Snorke
    Snorkesnorke

    nu, es biki esmu aigars !


  • Atbildēt
  • 14.4.18 06:53
  • Skabičevskis
    Skabičevskisbegemots

    >kaut kādus projektus izbīdīja, līdz galam arī noslēdza

    > pacentās pārlikt lielu daļu darba uz citiem.

    Pag, ja viņš bija projekta vadītājs, tā ir viņa darba definīcija!


  • Atbildēt
  • 14.4.18 16:06
  • Mežiniece K.
    Mežiniece K.hekate

    Jūtu līdzi . Pretīga sajūta. Un vienmēr ar nokavēšanos, kad Aigari ir jau aizgājuši ap stūri. . Bet ko nu ieteikt - jātrenējas, jātrenējas, jātrenējas...


  • Atbildēt