par ideālu nākotni

« previous entry | next entry »
Friday Sep. 16th, 2016 | 13:10

Mana vīzija par nākotni ir tehnoloģiskās singularitātes radīta mākslīgā intelekta globāla diktatūra. Cilvēkiem būtu iespēja izvēlēties (1) labi aprūpētiem atlikušo dzīvi laimīgi pavadīt virtuālajā realitātē un neradīt pēcnācējus vai (2) dzīvot un vairoties primitīvos apstākļos kādā norobežotā rezervātā. Pie virtuālās realitātes pieslēgtie turklāt varētu sev pasūtīt arī dažādu psihoaktīvu vielu ievadīšanu asinsritē. Šī iekārtojuma mērķis, protams, būtu saudzīga cilvēces iznīdēšana, jo cilvēce būtu izpildījusi savu uzdevumu (singularitāte) un kļuvusi lieka.

link | comment | memorize


Comments {21}

None of the Above

***

from: [info]artis
date: Friday Sep. 16th, 2016 - 13:25
link

I.e., Huxley's Brave New World

reply | thread


sirualsirual

***

from: [info]sirualsirual
date: Friday Sep. 16th, 2016 - 13:32
link

iedomājos to pašu

plānoju līdz mūža beigām internetā atstāt par sevi tik daudz informācijas, ka vajadzības gadījumā singularitāte mani varēs atdzīvināt digitālā formā.

reply | parent


باب

***

from: [info]dooora
date: Friday Sep. 16th, 2016 - 13:33
link

As Huxley remarked in Brave New World Revisited, the civil libertarians and rationalists who are ever on the alert to oppose tyranny “failed to take into account man’s almost infinite appetite for distractions.” In 1984, Huxley added, people are controlled by inflicting pain. In Brave New World, they are controlled by inflicting pleasure. In short, Orwell feared that what we hate will ruin us. Huxley feared that what we love will ruin us.
This book is about the possibility that Huxley, not Orwell, was right.
[Neil Postman, Amusing Ourselves to Death ievadā]

reply | parent