pie baltas mura sienas, gluzi ka zeme stidzis..
Dūmakas apšūdinātas valstibas tumsnejo pelejuma baladahīnu aptver apsūbuši dzeltainas saulesmeitu skatu plauksmes.
Smeldziga ritausma, kas ka dobja zvana iedzivinata svarstiba radija mijiedarbigus kairinajumus uztveres receptoriem ieslinajusies pagajamibas formalina, kur sveta miera rimti dus dienas vel parnakt nespejigas.
Savdabs spelgonis pakrute, lauska skartnem aizsalc sisdienas liegi pausto burvibu..Makrokosma diplomatiskais teces kauss, kas vietumis krustceles tiek apdraudets piesmietam reputacijam, ka plustosa terce dzen savus asnus pasauliguma dzelksnainajas zemienes..Skiet, ka sodien, mirkla identitate Tur-arpus viss noris sava nemainigaja amplua.
Kads godbijigi diko atzinuma kaismes, cits, ries dieniskas asras, ludzot lidzcietibas, veroties miesiskas dziras filtru parbliveta ietiplne, zibsnotas varaviksnenes pietveras kraupji nodeldetam, pusmenesi ieliektam plaukstam, kas lugtin ludzas necila nominala dalderi perkamai laimei, tik gurdi veljas iedobe sie vardi, kruts dves tos ka rugtu navi..remdināmajai optimalitātes izjūtai, svelmai pārliecībai, ka ir šķērsots teju absolūts, bet iezīmējot savu šķilu tā smiltājā, nākas secināt, ka garnējums tomēr ir iztrūkstošs, nē, es negrasos apgalvot, ka tā nav, nav kā nosacīta vizuāla, bet saldinātās vielas estētiskais tīmeklis pēc baudpilna skurbuma likvidēšanas zaudē savu sākotnēji prevālējošo slāpjradi.
Allaž sekundāra veldze ir apslāpējama ar palsākiem manevriem, iestādināmais apmierinajums ir racionalizējies, bet toties atkārtota pieeja kvalitātes vektorā neizbēgami veido paralēlas detaļas ar iepriekš realizēto.
Tā saucamā, īslaices pozitivitātes vijetes raisītā labsajūta..

kaistosas jutas taps par neizteiktu pavedienu atvilata kamola kodoligakajam dziparam.
sasniegts melodiskums, kā aplī , kā aplī !
all my faith lost-la belle dame sans merci
griezīgā apvārsnī iežņaudz šis reģistrs.