kaitētas kaismes projekcija.
visas zvaigznes šonakt šķiet ziedam, nepārprotamais tagad, kas šķirtnēs sašķeļ iedomātas saldmes dravas, mudinot atzīt laika nevienmērā slīdoņa gruntainās, laiciskumā iediegtās ejas.
Ir mirklis kā tveice polārapgabalā, kas savu necilo kāpumu celsija skalā pašiedveš augstā rangā vien nelūkojot tālē, nepārkāpjot pašas sejas reljefu, iestīgstot tropiskos apgabalos, tai knaikstoties nākas atzīt savas necilās celsmes upuri.
Neitralitātes pozīcijas atbalss tavā zīmju visuma sfērā nav nekas cienīgāks par tukšu pudeļu sadures radītām svārstībām bungādiņu dzīlēs.
Pirmavota silueti tiek atzīti par krēslas daili ėsam, lūkojot dobumos pēc vielas, skatam aizmetas sabiezejuse tumsa, kas kā tvans laupa dvašu pēdīgo naktsvijolei, kas kristāla kupolā dzidrā.
Brieduma afekts, pilnmēra plauksme nīdēta tapa, lieca tā stublāju vījīgā epizodē, līdz smelgmi vērās zvaigžņu sietā, nespēdema novērtēt pat vairs ne vienas.

Nealka zieda kvēles, kaut ērķši tam sveši.

----
un vēl ilgi tā.
--
kā lai atslogo kauju ar laiku, ja tam nav jausmas kurā plaknē mani cīņas arēnā guldīt ?
Jāseglo zaudētāja bēris,nesatricināmais laika vēdeklis pāršalc ar savu buržuāzisko pārību.
elitāras esences nepietiekamība organismā veicina vitalitātes mazassinību un tās paralēli-nespēcību.
/imants-elpo, bērns.
stiklvates molekulas, vai tās ?
Savādāk nemēdz būt.. derdzoša kairība elpvadu struktūrās.

nakts mana māsa, es tās pavēnī.
liepziedu kapsēta dīdzina pavasari.
kaut ievas nekāro mūžibas un baltās kupenās spurdz putnu traļļi, tās atdevīgi starmešos kvēl līdz pēdīgam melnam zaram, pēcāk dzīvo atminoties, kā bija, kad ziedu pārslas gaisa telpās vērās.